dāsnums
dāsnums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; poētiska stilistiskā nokrāsa; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dāsnums | dāsnumi |
| Ģen. | dāsnuma | dāsnumu |
| Dat. | dāsnumam | dāsnumiem |
| Akuz. | dāsnumu | dāsnumus |
| Lok. | dāsnumā | dāsnumos |
Vispārināta īpašība → dāsns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tāpat arī viņas brālim – viņiem piemita tāds devīgums, dāsnums.
- Uz vasaras dāsnumu liktās cerības rudens pusē izput kā pelavas vējā.
- Vaišjas — dāsnums pret brahmaniem, asprātība un apķērība, tālredzība.
- Neaizmirstiet nodot saviem priekšniekiem manu bezgalīgo pateicību par viņu dāsnumu.”
- Šāda vācu uzņēmuma dāsnuma iemesls ir mobilo telefonu ražotņu darbiniekiem doto solījumu pildīšana.