dārdēt
dārdēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | dārdu | dārdam | dārdēju | dārdējām | dārdēšu | dārdēsim |
| 2. pers. | dārdi | dārdat | dārdēji | dārdējāt | dārdēsi | dārdēsiet, dārdēsit |
| 3. pers. | dārd | dārdēja | dārdēs | |||
Pavēles izteiksme: dārdi (vsk. 2. pers.), dārdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: dārdot (tag.), dārdēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: dārdētu
Vajadzības izteiksme: jādārd
1.Radīt spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (par parādībām dabā, parasti par pērkonu, arī par ūdeņiem).
1.1.Par sprādzieniem, artilērijas šāvieniem.
2.Radīt spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (piemēram, par ko grūstošu, krītošu).
2.1.Spēcīgi, dobji, nevienmērīgi skanēt, parasti pēc trieciena, satricinājuma (piemēram, par zemi).
2.2.Būt par cēloni, ka rodas spēcīgs, dobjš troksnis.
3.Radīt spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (par motoriem, ierīcēm).
3.1.Par braucošiem transportlīdzekļiem, to daļām.
4.Spēcīgi, nevienmērīgi skanēt (par cilvēka balsi, runu u. tml.).
4.1.Par mūzikas instrumentiem.
5.Būt zemam, dobjam, nevienmērīgam (par skaņu).
6.Būt tādam, kur skan spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis (parasti par vietu, telpu).
6.1.Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dažviet īslaicīgi līs un dārdēs pērkons, negaisa risks pieaugs vakarā.
- Pēdējā nedēļā caur mūsu ārsienu bieži bija ielauzušies dārdoši sintezatora ritmi.
- Bet kā tolaik uzvedās rūpnīcas — dūmoja, dārdēja, dvakoja?
- 76. Dārdēja pērkons, laiks vilkās lēni, krūtīs virmoja satraukums.
- Seether jau sākuši spēlēt, un dārdoši Marshall basi rībina kuņģi.