cope1
cope sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | cope | copes |
| Ģen. | copes | copju |
| Dat. | copei | copēm |
| Akuz. | copi | copes |
| Lok. | copē | copēs |
coppe sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
[BsV ]
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | coppe | coppes |
| Ģen. | coppes | coppju |
| Dat. | coppei | coppēm |
| Akuz. | coppi | coppes |
| Lok. | coppē | coppēs |
Matu savijums pakausī vai virs ausīm.
PiemēriViņa nopūšas, savij bizi copē, tā ērtāk.
- Viņa nopūšas, savij bizi copē, tā ērtāk.
- — Elksnīša kundze uzmet vīram īsu skatienu un aizgriežas, augstā copē saņemtie mati ietrīsas, viņa savaldās.
- Mati nav vis vairs copē, bet uz augšu sacelti, ar sprogām virs pieres.
- Savērpj savus garos, sirmos matus stingrā copē pašā galvvidū.
Avoti: ViV, KnV, T, BsV
Piemēri valodas korpusos:šeit