collštoks
collštoks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | collštoks | collštoki |
| Ģen. | collštoka | collštoku |
| Dat. | collštokam | collštokiem |
| Akuz. | collštoku | collštokus |
| Lok. | collštokā | collštokos |
1.Galdnieka collmērs.
Avoti: ViV, Žrg, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ar collštoku nomērījām — tev vārna acis izknābusi?
- “Redz, kur aiziet inženieru collštoks...
- Ar kapeikām, kas viņam kabatā, nepietiek ne mētelim, ne katliņam, un ar miežu putru tādu vēderu neuzēst, bet pulksteņķēdes vietā viņam collštoks mūždien ar zāģu skaidām aplipušo svārku kabatā.
- Pagājušo ceturtdien veselas divas stundas te nostaigāja ar collštoku rokās, pirms pazuda.
- Paķēru collštoku viņiem no rokām un to atlocīju līdz galam, blakus manai rungai.