Paplašinātā meklēšana

Meklējam cl.

Atrasts vārdos (238):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (448):

RV (Sirds) labais kambaris (angļu "right ventricle")
ciklopoīds Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Cyclopoida"), pirmie taustekļi samērā īsi, to garums reti pārsniedz pusi ķermeņa garuma, Latvijas saldūdeņu planktonā un bentosā konstatētas 27 sugas
Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns)
Bordaskrūgs Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Bārdaskrogs" nosaukums vietējā izloksnē
korvenieši Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Korva" iedzīvotāji
mazlaicenieši Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazlaicene" iedzīvotāji
veclaicenieši Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Veclaicene" iedzīvotāji
Viezes Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Vēzes" nosaukums vietējā izloksnē
Staro-Laicenskaja Alūksnes novada Veclaicenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Alt-Laizen Alūksnes novada Veclaicenes pagasta bijušais nosaukums vāciski
Cintractia subinclusa antrakoīdeju sugas "Anthracoidea subinclusa" nosaukuma sinonīms
Adamklisi apdzīvota vieta (_Adamclisi_) Rumānijā, Konstancas žudecā
Kaķīši apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā
Romeškalns apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā
Vēzes apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā
Bārdaskrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā
Druskas apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā
Peņķi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā
Rules apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā
Korneti apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 23 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Laitzen" teritorijā, Veclaicenes pagasta centrs; Veclaicene
Sērklvila apdzīvota vieta ASV ("Circleville"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
mežvīteņu aristolohija aristolohiju suga ("Aristolochia clematitis"), vietām pārgājusi savvaļā, aizsargājama
Sīrijas asklēpija asklēpiju suga ("Asclepias syriaca"), kas Latvijā ir dārzbēglis, sastopama ļoti reti
bumbuļu asklēpija asklēpiju suga ("Asclepias tuberosa"), ko reizēm audzē saulainās, sausās vietās
sklerocīnija Asku šēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Sclerotiniaceae"), gk. parazīti, retāk saprofīti uz dažādām augu daļām, raksturīgākā pazīme ir sklerociji un stromas, uz kuriem attīstās augļķermeņi - apotēciji, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 17 sugu
smirdošais astpūpēdis astpūpēžu suga ("Hysterangium clathroides")
RTC Atgriešanās klīnikā (angļu "return to clinic")
NEA Atomenerģijas aģentūra (ESAO struktūrvienība; "Nuclear Energy Agency")
Lauru pilskalns atrodas Alojas pagastā pie Veclauru mājām, Iģes labajā krastā, reljefa pacēlums (~150 x 100 m), ko no 3 pusēm apliec Iģes upe, kuras krasti šajā vietā ir 3-4 m augsti, domājams, ka izmantots viduslaikos, kā nocietināta dzīvesvieta
Māras pēdas akmens atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Dievakalnā, lielākais no 4 tur esošajiem prāviem akmeņiem, tā augstums 0,7 m, garums 2,7 m, platums 2,3 m, tajā ir vairāki iedobumi, divi lielākie iedobumi, garums 16-18 cm, platums 7-8 cm, atgādina cilvēka pēdas nospiedumu
Drusku pilskalns atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Pilskalna ezera ziemeļu krastā netālu no Drusku mājām, ezera pusē tas ir ļoti stāvs un paceļas \~90 m virs ezera līmeņa, pretējā nogāze ir lēzenāka, bijis apdzīvots ap 11.-13. gs.; Kornetu pilskalns
Kangaru ezers atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība — 1,6 ha
Vāveres krogs atrodas Cēsu novada Drabešu pagasta Āraišos, autoceļa Rīga-Veclaicene kreisajā pusē, apbūve sastāv no 3 mūra ēkām, kas izvietotas U veidā - simetriskā kompozīcijā ap galveno korpusu un kalēja mājas
Alūksnes augstiene atrodas Latvijas ziemeļaustrumu daļā, vienlaidus pacēlums, kura virsas augstums pārsniedz 150 m virs jūras līmeņa, platība - 1540 km^2^, ziemeļos šaura paugurgrēdu josla saista ar Hānjas augstieni Igaunijā; iedala 4 dabas apvidos: Gulbenes paugurvalnis, Malienas pauguraine, Vaidavas pazeminājums Veclaicenes pauguraine
kanclers Augšpalātas priekšsēdētājs (Anglija); lordkanclers
baltā puve augu slimība, ko ierosina sēne "Sclerotinia sclerotiorum", bojā burkānus, gurķus, kāpostus, tomātus, zirņus u. c. augus lauka apstākļos, segtajās platībās, glabātavās
austrumu tūja austrumu platzaris, ciprešu dzimtas platzaru ģints suga ("Platycladus orientalis syn. Biota orientalis")
lahnoklādija Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Lachnocladiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
teliomicēte bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Teliomycetes syn. Sclerobasidiomycetes"), parazīti, kas attīstās augstāko augu audos, 174 ģintis, 5850 sugu, Latvijā konstatētas 36 ģintis, 318 sugu, iedala melnplauku sēnēs un rūsas sēnēs
cietpūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Sclerodermales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta
Kaplis benzīntanks _Circle-K_
dzeltenā bērzlape bērzlapju suga ("Russula claroflava", senāk "Rusula flava")
Alt-Laitzen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Veclaicene
klošārs Bomzis, bezpajumtnieks (angļu "clauchard")
ciklosporas Brūnaļģu nodalījuma klase ("Cyclosporophyceae"), augsti specializētas aļģes, gametofīts stipri reducēts, anterīdiji un oogoniji attīstās īpašās tvertnēs - skafīdijās uz spēcīgi attīstīta sporofīta
calliclystis Calliclystis rectangulata - ābeļu zaļganais ziedsprīžotājs
cyclachaena Cyclahena xanthiifolia - smaillapu skarziedes "Iva xanthiifolia" nosaukuma sinonīms
aplocējums cietais iesējums ar priekšlapu / pēclapu ar atlokiem; atloki rievoti
brūnais cietpūpēdis cietpūpēžu suga ("Scleroderma bovista")
parastais cietpūpēdis cietpūpēžu suga ("Scleroderma citrinum")
kārpainais cietpūpēdis cietpūpēžu suga ("Scleroderma verrucosum")
Alpu vijolīte ciklamena ("Cyclamen")
Kilikijas ciklamena ciklamenu suga ("Cyclamen cilicum")
kosas ciklamena ciklamenu suga ("Cyclamen coum")
efejlapu ciklamena ciklamenu suga ("Cyclamen hederifolium syn. Cyclamen neapolitanum")
Persijas ciklamena ciklamenu suga ("Cyclamen persicum"), no kuras izaudzētas daudzas šķirnes, ko arī Latvijā audzē augumājās un lecektīs
CRC cikliskā redundances pārbaude (angļu "Cyclic Redundancy Check")
platzaris Ciprešu dzimtas ģints ("Platycladus syn. Biota"), 1 suga, kas savvaļā aug Ķīnā, Japānā, Latvijā audzē kā krāšņumkoku
violetā cūkauss cūkausu ģints suga ("Gomphus clavatus"), Latvijā vienīgā konstatētā cūkausu suga, aizsargājama, augļķermeņi gaļīgi, līdz 9 cm augsti un 6 cm plati, līdzīgi lielai, greizai gailenei, to virsma purpurvioleta, himēnijs dzeltenīgi violets, krokains, atrodas ārpusē, attīstās rudenī, sastopama ļoti reti ēnainos egļu mežos kaļķainā augsnē
violetā cūkause cūkaušu ģints sēņu suga ("Gomphus clavatus")
latvānis Čemurziežu dzimtas ģints ("Heracleum"), lakstaugs ar lielām lapām un baltiem vai zaļganiem ziediem
Vaidavas pazeminājums dabas apvidus Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, platība — 221 kvadrātkilometrs, lokveidīgi atdala Veclaicenes un Malienas pauguraini, rietumos robežojas ar Trapenes līdzenumu
Trapenes līdzenums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes austrumu daļā, platība — 125100 ha, robežojas ar Otepē augstieni Igaunijā, Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājumu, Malienas pauguraini, Gulbenes paugurvalni, Augšgaujas pazeminājumu un ar Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalni
Korneti-Peļļi Dabas liegums Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā un Apes novada Apes pagastā, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 797 ha, aizņem 150-500 m platās un 40-60 m dziļās Korneta un Peļļu subglaciālās iegultnes, kā arī to atzarojumus
Avotu mežs dabas liegums Alūksnes novada Ziemeru pagastā, Vaidavas ielejā (1,5 km no upes), Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 110 ha, aug Latvijā retas un aizsargājamas sugas
Dēliņkalns Dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes un Ziemera pagastā, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1962. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 47 ha, raksturīga krāšņa pauguraines ainava - stāvas, egļu mežiem klātas nogāzes, tālas skatu perspektīvas
sistēma Oracle datu bāzu pārvaldības sistēma _Oracle_
Oracle datu bāzu pārvaldības sistēma _Oracle_
gļotainā daudzvālīte daudzvālīšu sēņu ģints suga ("Multiclavula mucida")
Haldāna dažādlape dažādlapju suga ("Callicladium haldanianum")
Tēlnieks debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Sculptor"; saīsinājums "Scl"), tā α ir tikai 4,4. zvaigžņlieluma un arī citas zvaigznes ir visai vājas, Latvijā redzama tikai tā ziemeļdaļa
klimenes delfīns delfīnu suga ("Stenella clymene"), garums līdz 2 m, svars - 50-90 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās Atlantijas okeāna daļās
DNA dezoksiribonukleīnskābe, saīsinājums no angļu "deoxyribonucleic acid"; DNS
Skultānu kalns Dievakalns Alūksnes novada Veclaicenes pagastā
Vosvu Dieva kalns Dievakalns Veclaicenes pagastā
ragukoks Divdīgļlapju klases cezalpīniju dzimtas ģints ("Gymnocladus"), Latvijā introducētas 2 sugas
dilēnijas Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Dilleniales"), tropu un subtropu kokaugi un lakstaugi ar vienkāršām, plūksnaini daivainām lapām, ziedi divdzimumu, kārtni, ar divkāršu pieclocekļu apziedni, 2 dzimtas, 19 ģinšu, \~540 sugu
asklēpija Divdīgļlapju klases genciānu rindas dzimta ("Asclepiadaceae"), vijīgi krūmi vai lakstaugi, retāk koki, \~290 ģintis, \~2000 sugas, gk. tropu un subtropu joslā, Latvijā konstatētas 2 ģintis
asklēpijaugi Divdīgļlapju klases genciānu rindas dzimta ("Asclepiadaceae"), vijīgi krūmi, lakstaugi, retāk koki ar vienkāršām lapām, kas sakārtotas pretēji vai mieturos; \~300 ģintis, >2000 sugas
mangolds Divgadīgs balandu dzimtas dārzenis - lapu biete ("Beta vulgaris", arī "Beta cicla")
serjeants-at-arms Divi ierēdņi, kas rūpējas par kārtību un drošību Anglijas parlamentā: viens lordu namā pakļauts lordam kancleram, otrs deputātu namā, pakļauts spīkeram
zarainā dižadatene dižadateņu sēņu ģints suga ("Hericium clathroides"), Latvijā aizsargājama
kodolšūnaiņi Dzīvās dabas šūnaiņu tipa organismi ("Nuclearia" jeb "Eucariota"), kuru šūnas sastāv no plazmas un ar membrānu norobežota kodola (piem., vienšūnas aļģes, sēnes, augi, dzīvnieki); eikarioti
Cyclamen neapolitanum efejlapu ciklamenas ("Cyclamen hederifolium") nosaukuma sinonīms
lepocinklas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Lepocinclis"), mikroskopiskas, brīvi peldošas vienšūnas aļģes, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas
ENEA Eiropas Kodolenerģijas aģentūra ("European Nuclear Energy Agency")
CERN Eiropas kodolpētījumu organizācija (fr. "Organisation europeene pour la recherche nucleaire")
EPOCH Eiropas programma attiecībā uz klimatoloģiju un dabas katastrofām ("European programme on climatology and natural hazards")
SEDOC Eiropas starptautiskā brīvo darba viet aizpildes un darba pieteikumu sistēma ("European system for the international clearing of vacancies and applications for employment")
vispārējā ekonomiskās darbības klasifikācija Eiropas statistikas birojā "Eurostat" 1990. g. izveidota klasifikācija (franču "Nomenclature generale des activites dans les Communautes Europeennes", NACE)
vidējais ērglis ērgļu suga ("Aquila clanga")
nokarenās ērkšķogas ērkšķogu suga ("Grossularia reclinata")
Ilgājs ezers Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, dabas liegumā "Korneti-Peļļi", Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 8,7 ha; garums - \~500 m, lielākais platums - \~250 m; Ilgais ezers; Vizlas ezers
Kalekaura ezers ezers Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, dabas liegumā "Korneti-Peļļi", Apes novada Apes pagastā, platība - 11,4 ha, garums - >700 m, platums - 150-200 m, dziļums - līdz 12 m; Purveitis; Purveits
Palpieris ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastā, platība - 7,9 ha; Palpiera ezers; Palpiers; Palpieru ezers; Rēveļu ezers
Bezdibeņa ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - <1 ha
Kugras ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - <1 ha; Kugres ezers
Kūriņa ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - <1 ha; Kūriņu ezers
Trumulītis ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - <1 ha; Mazais Šķaunacītis; Mazais Šķaunacīts
Erņu ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 1 ha
Sūneklis ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 1,7 ha; Sūnekļa ezers
Maskaļu ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 3,7 ha
Koruļu ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 3,8 ha; Karuļu ezers
Romeškalna ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība — 1,8 ha; Mežkalnu ezers; Romeskalna ezers; Romeškolla azars
Veclaicenes ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība — 10,3 ha, dziļums — līdz 3,5 m
Lielais Paiķis ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība — 2,3 ha, dziļums — līdz 6,8 m; Paiķis; Lielais Paiķu ezers
Kaķīšu ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platīiba - 1,7 ha
Smilšājs ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā; platība - 2,3 ha; Smilšu ezers
Vieslavēnu ezers ezers Drustu pagastā, 177,4 m vjl., platība - 6,1 ha, garums - \~0,5 km, lielākais platums - \~0,3 km; Vieclavēnu ezers
Mazais Paiķis ezers Veclaicenes pagastā, platība - 1,3 ha; Paiķis; Mazais Paiķu ezers
Mācītājmuižas ezers ezers Veclaicenes pagastā, platība — 1,1 ha
Korneta ezeri ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, rietumu-austrumu virzienā izstiepto ezeru grupu veido Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, šai ezeru virknei ziemeļos pievienojas Mellītis, Lielais Baltiņš un Mazais Baltiņš
PCP fenciklidīna hidrogēnhlorīds (angļu "phencyclidine hydrochloride")
kanclers Finanšu ministrs (Anglijā); valsts kases kanclers
cirkulis firmas _Circle K_ degvielas uzpildes stacija
datu bāzu pārvaldības sistēma Oracle firmas _Oracle Corp._ relāciju datu bāzu pārvaldības sistēma, ko izmanto plašam datoru spektram - no mikrodatoriem līdz pat lieldatoriem
gaigalava Gaigala ("Bucephala clangula")
gaigaline Gaigala ("Buchepala clangula")
zaķskābeņaugi Gandreņu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi, koki, liānas ar staraini vai plūksnaini saliktām lapām, ziedi kārtni, pieclocekļu, auglis - pogaļa
Klārka gandrene gandreņu suga ("Geranium clarkii")
asklēpiju genciāna genciānu suga ("Gentiana asclepidea")
skaistgalvene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas ģints ("Pseudoclitocybe")
alūvijs Holocēns - pēcleduslaikmets, aptuveni pēdējie 10 tūkstoši gadu
klientēla Iedzīvotāju šķira "clientes" Senajā Romā, kas bija atkarīgi no patrona
Silēzijas zemiene ieplaka Polijas dienvidrietumos ("Nizina Šlaska"), starp Sudetu priekškalnēm dienvidrietumos, Tšebņicas grēdu ziemeļos, Odras vidusteces baseinā lejpus Vroclavas, augstums — \~80-100 m, perifērijā līdz 200 m
Demperu strauts ietek Raipala ezerā Alūksns novada Veclaicenes pagastā
Vizlas ezers Ilgājs Veclaicenes pagastā
Ilgais ezers Ilgājs, ezers Veclaicenes pagastā
mikroiezīme īpaša kodēšana ar mikrodaļiņām; veidota uz firmas _3M_ izstrādātās tehnoloģijas _Microtaggant^®^ Identification Particles_, kas sākotnēji bija paredzēta kā slepens marķējums
Kuamoklita ipomeja ipomeju suga ("Ipomoea quamoclit")
jaunlielmāte Jaunā saimniece, kundze, pretstatā "veclielmāte"
veclaucenieki Jaunpils novada Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Veclauki" iedzīvotāji
Megakleite Jupitera pavadonis ("Megaclite"), vidējais attālums no planētas - 23806000 km, izmēri - 6 km
vecleimanieši Kaives pagasta apdzīvotās vietas "Vecleimaņi" iedzīvotāji
Kaķīšu Kaķīšu ezers - atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platīiba - 1,7 ha
Sūru kalns kalns Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, absolūtais augstums - 221,7 m vjl., relatīvais augstums rietumu pusē - 36 m
Sauleskalns kalns Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, ir sarežģītas uzbūves lielpaugurs, ar vairākām virsotnēm, garums - 2,5 km, platums - 1,3 km, absolūtais augstums - 266,6 m vjl., relatīvais augstums - 63 m
Dievakalns kalns Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, ir \~100 m garš, kukuļveidīgs paugurs ar īpaši stāvu dienvidu nogāzi pret Koruļu ezera ieleju, tas paceļas \~60 m virs ezera līmeņa, kalnā atrodas 4 prāvi akmeņi, no kuriem lielāko dēvē par Māras pēdas akmeni; Vosvu Dieva kalns
Pilskalns kalns Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Pilskalna ezera ziemeļu krastā, absolūtais augstums - 247 m vjl., relatīvais augstums - 82,5 m, garums - 1,2 km, platums - līdz 0,6 km; Drusku pilskalns
noliektā kamieļzāle kamieļzāļu suga ("Corispermum declinatum"), Latvijā adventīvs augs
Cornus canadensis Kanādas pundurgrimoņa "Chamaepericlymenum canadense" nosaukuma sinonīms
cancellarius Kanclers
šanseljē Kanclers
zvirbulis Kārklu zvirbulis - niedru stērste ("Emberiza schoeniclus")
Kiklādu Kiklādu salas - arhipelāgs Egejas jūrā (angļu val."Cyclades"), Grieķijas teritorija, platība - 2600 kvadrātkilometru, ietver >200 kalnainu salu, 120000 iedzīvotāju (2005. g.)
pundurgrimonis Kizilu dzimtas ģints ("Chamaepericlymenum"), krūmaugs ar dekoratīviem ziediem; 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
AIAC Klasiskās arheoloģijas starptautiskā asociācija (franču "Association internationale d'archeologie classique")
Klotiņa Klotiņa ezers - Klotiņu ezers Veclaicenes pagastā
Klotiņu Klotiņu ezers - atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 8 ha; Klotiņa ezers
INFCE Kodoldegvielas cikla starptautisks novērtējums ("international nuclear fuel cycle evaluation")
eikarioti Kodolšūnaiņi ("Nuclearia" jeb "Eucariota"), dzīvās dabas šūnaiņu tipa organismi, kuru šūnas sastāv no plazmas un ar membrānu norobežota kodola (piem., vienšūnas aļģes, sēnes, augi, dzīvnieki)
NMR Kodolu magnētiskā rezonanse (angļu "nuclear magnetic resonance")
mežvīteņu kodonopsis kodonopšu suga ("Codonopsis clemantidea")
GIT Kompleksais grupas ceļojums (angļu "group inclusive tour") - kompleksais tūrisma pakalpojums, kas tiek organizēts tūristu grupai, kas ceļo kopā, izmantojot kompleksajā tūrisma pakalpojumā ietvertos naktsmītņu, ēdināšanas, transporta u. c. pakalpojumus; kompleksais grupas ceļojums ir tūrisma operatoru galvenais un izplatītākais produkts
PINC Kopienas ilustratīvā kodolenerģijas programma ("Community's illustrative nuclear programme")
baltegļu korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Phaeoclavulina abietina", syn. "Ramaria abietina")
Korneta Korneta ezeri - ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada ziemeļos pie Igaunijas robežas, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, kā arī Mellītis, L. Baltiņš un M. Baltiņš
Schreibershof Korneta muiža, kas atradās Valkas apriņķa Veclaicenes pagastā
Karuļu ezers Koruļu ezers Veclaicenes pagastā
Donavas krāčsūna krāčšūnu suga ("Cinclidotus danubicus"), Latvijā aizsargājama
ciklotella Kramaļģu nodalījuma koscinodisku dzimtas ģints ("Cyclotella"), diskveidīgas vai īsi cilindriskas aļģes, mīt pa vienai vai savienotas irdenās ķēdītēs vai ieslēgtas gļotu masā, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
brūnvēdera krūmputns krūmputnu suga ("Atrichornis clamos")
Tufa krūmzarīte krūmzarīšu suga ("Eucladium verticillatum"), Latvijā aizsargājama
snīpainīte Krustziežu dzimtas ģints ("Euclidium"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga; eiklīdija
Kugres ezers Kugras ezers Veclaicenes pagastā
NIS Kuģis (tirdzniecības) ar atomdzinēju (angļu "nuclear ship")
Kūriņu ezers Kūriņa ezers Veclaicenes pagastā
skarziede Kurvjziežu dzimtas ģints ("Iva syn. Cyclachaena"), 15 sugu, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
pleistocēns Kvartāra perioda vecākā, ilgākā daļa, kurai raksturīga varākkārtēja ļoti plašu apledojumu izveidošanās, samērā daudzu jaunu dzīvības formu rašanās, sākās pirms 1,7 mlj gadu un beidzās ar pēcleduslaikmeta iestāšanos pirms vairāk nekā 10000 gadu
Oppekaln Laicienes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Veclaicenes pagastā
starpleduslaikmets Laikposms starp diviem kontinentāliem apledojumiem, kura klimatiskā optimuma laikā temperatūra nav bijusi zemāka par klimatiskā optimuma temperatūru attiecīgā rajonā pēcleduslaikmetā
zaļkāte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints ("Scleropoium"), Latvijā konstatēta 1 suga
krūmzarīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Eucladium"), Latvijā konstatēta 1 suga
sirpjlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Drepanocladus"), augs ar zarainu stumbru un lapām, kam ir sirpjveida galotnes, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas
dažādlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases zīmlapju dzimtas ģints ("Callicladium"), Latvijā konstatēta 1 suga
latavāni latvānis (_Heracleum_)
latvaņi latvānis (_Heracleum_)
bārkšes Latvāņi ("Heracleum")
bārkšķes Latvāņi ("Heracleum")
ķepaiņi Latvāņi ("Heracleum")
lāčnagi Latvāņi ("Heracleum")
Mantegaci latvānis latvāņu suga ("Heracleum mantegazzianum"), Latvijā vairākus gadus (kopš 1948. g. ar nos. Sosnovska latvānis) audzēts lopbarībai, pārgājis savvaļā un kļuvis par agresīvu sugu vietējām fitocenozēm; sastopams ceļmalās, pļavās, mežmalās, stublājs līdz 3 m augsts, ar sarkanīgiem plankumiem, ziedi balti, sakopoti saliktā čemurā (tā diametrs var sasniegt 50 cm); bīstams, jo tā sula uz ādas ultravioleto staru ietekmē rada apdegumiem līdzīgas, grūti ārstējamas čūlas
Sibīrijas latvānis latvāņu suga ("Heracleum sibiricum"), sastopams gaišos lapkoku mežos, pļavās mitrā, barības vielām bagātā augsnē, tas ir 60—150 cm augsts, nedaudz indīgs divgadīgs lakstaugs, stublājs dobs, rievains, lapas plūksnainas, galotnes plūksna ar pagaru kātu, ziedi dzeltenīgi, sakopoti saliktā čemurā, zied jūnijā—augustā, izmanto tautas medicīnā
LEBA Latvijas Energobūvnieclbas asociācija
izsaucēja laukpūcīte laukpūcīšu suga ("Scotia exclamationis")
Lauri Lauru pilskalns - atrodas Alojas novada Alojas pagastā pie Veclauru mājām, Iģes labajā krastā, reljefa pacēlums (~150 x 100 m), ko no 3 pusēm apliec Iģes upe, kuras krasti šajā vietā ir 3-4 m augsti, domājams, ka izmantots viduslaikos, kā nocietināta dzīvesvieta
Lielais Baltiņa ezers Lielais Baltiņš Veclaicenes pagastā
Lielais Baltiņu ezers Lielais Baltiņš Veclaicenes pagastā
Lielbaltiņa ezers Lielais Baltiņš, ezers Veclaicenes pagastā
Lielais Paiķu ezers Lielais Paiķis, ezers Veclaicenes pagastā
Paiķis Lielais Paiķis, ezers Veclaicenes pagastā
vecliepājnieki Liepājas pilsētas daļas "Vecliepāja" iedzīvotāji
biešvabole Līķvaboļu dzimtas ģints ("Aclypea"), vidēji lieli kukaiņi, fitofāgi, ēd biešu un citu augu dīgstus un jaunas lapas; Latvijā 2 sugas; biešu kapracis
Cīņas ezers Mācītājmuižas ezers Veclaicenes pagastā
makleja Magoņu dzimtas ģints ("Macleaya"), daudzgadīgi lakstaugi ar dzeltenu piensulu, 2 sugas (Ķīnā, Japānā)
sirdsveida makleja maklejus suga ("Macleaya cordata"), kuras dažas šķirnes Latvijā reizēm audzē kā krāšņumaugu
sīkaugļu makleja maklejus suga ("Macleaya microcarpa")
Buclers Mārtiņš Buclers - fotogrāfs, fotorūpnieks, izdevējs (1866.-1944. g.), Latvijas fotomākslas pamatlicējs, 1903. g. atvēris pirmo fotopreču veikalu Latvijā, sarakstījis pirmo fotografēšanas pašmācības grāmatu latviešu valodā, nodibinājis pirmo latviešu fotogrāfu biedrību
Mazais Baltiņa ezers Mazais Baltiņš, ezers Veclaicenes pagastā
Mazais Paiķu ezers Mazais Paiķis, ezers Veclaicenes pagastā
Paiķis Mazais Paiķis, ezers Veclaicenes pagastā
Mellīša ezers Mellītis, ezers Veclaicenes pagastā
Mellīšu ezers Mellītis, ezers Veclaicenes pagastā
MPS Mononukleāro fagocītu sistēma (angļu "mononuclear phagocyte system")
zeltnesis Muižnieka nosaukums veclatviešu rakstos
MS Multiplā skleroze (angļu "multiple sclerosis")
Pērļupīte Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes novadā, garums - 39 km (Latvijā 6 km, Latvijas un Igaunijas robežupe 2 km), kritums - 96 m, sākas no Trumulīša ezera pie Veclaicenes; Lakna; Laknas strauts; Sveķa upe; Sveķupe; Sloka
zalkšogāji Nakteņaugu ģints, līdzīgi kartupeļiem un citām naktenēm, tikai putekšmaciņi nav kopā un vainadziņš veltņveidīgs vai zvana veidā, ar pieclēverainu valnīti, violeti brūns, lapas vienkāršas
ciklamenziedu narcise narcišu suga ("Narcissus cyclamineus")
žultszālīte Neļķu dzimtas ģints ("Scleranthus"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi, ziedi sīki, zaļgani, sakopoti blīvos dihāzijos (divžuburoņos), \~10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
NNRTI Nenukleozīdu atgriezeniskās transkriptāzes inhibitors (angļu "non-nucleoside reverse transcriptase inhibitor")
Vālveida neoportērija neoportēriju suga ("Neoporteria clavata syn. Neoporteria nigrihorrida")
NAD Nikotīnamīdadeīndinukleotīds (angļu "nicotinamide adenine dinucleotide")
NADP Nikotīnamīdadenīndinukleotīda fosfāts (angļu "nicotinamide adenine dinucleotide phosphate")
NADH Nikotīnamīdadenīndinukleotīda reducētā forma (angļu "the reduced form of nicotinamide adenine dinucleotide")
Alūksnes novads novads Vidzemes ziemeļaustrumos, ietver Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Veclaicenes, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojas ar Balvu, Gulbenes un Smiltenes novadu, kā arī ar Igauniju un Krieviju; 2009.-2020. g. ietvēra arī Apes pilsētu un pagastu, kā arī Gaujienas, Trapenes un Virešu pagastu
NRTI Nukleozīdu atgriezeniskās transkriptāzes inhibitors (angļu "nucleoside reverse transcriptase inhibitor")
jutīgā onokleja onokleju suga ("Onoclea sensibilis")
OAF Osteoklastus aktivējošais faktors (angļu "osteoclast-activating factor")
mežvīteņlapu ozolīte ozolīšu suga ("Aquilegia clemantifolia")
Ziemera pagasts pagasts Alūksnes novadā ar administratīvo centru Māriņkalnā, robežojas ar Alūksnes pilsētu, Mārkalnes, Juanalūksnes, Alsviķu, Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Semershof, krieviski — Zemerskaja
Jaunlaicenes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Veclaicenes, Ziemeru un Alsviķu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Laitzen, krieviski — Novo-Laicenskaja
Palpiera ezers Palpieris, ezers Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastā
Palpieru ezers Palpieris, ezers Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastā
Rēveļu ezers Palpieris, ezers Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastā
Palpiers Palpieris, ezers Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastā
pelēkgalvas papagaiļvireons papagaiļvireonu suga ("Cyclarhis gujanensis")
strauspaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Onocleaceae"), daudzgadīgi vienādsporu lakstaugi, 3 ģintis, 10 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
lapu biete parastās bietes ("Beta vulgaris", arī "Beta cicla") varietāte ("convar. vulgaris syn subsp. cicla"), kuras šķirnes un varietātes audzē kā dārzeni, uzturā lieto lapu plātnes vai paresninātus lapu kātus; mangoldi
IPPNW Pasaules ārsti par kodolkara novēršanu (angļu "International Physicians for the Prevention of Nuclear War")
WFNMB Pasaules Medicīniskās un bioloģiskās radioloģijas federācija (angļu "World Federation of Nuclear Medicine and Biology")
Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju
Alūksnes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Apes, Gaujienas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Trapenes, Veclaicenes, Virešu, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojās ar Balvu, Gulbenes un Valkas rajonu, kā arī ar Igauniju un Krieviju
postglaciāls pēcleduslaikmeta
boreālais laiks pēcleduslaikmeta klimata intervāls pirms 9000-8300 g., ieskaitot pārejas posmu uz atlantisko laiku - 7500 g.
Atlantiskais laiks pēcleduslaikmeta klimata optimuma laiks pirms 7500- 4700 gadiem, kad klimats bija silts un mitrs, mežos auga daudz platlapju koku
postglaciālais laikmets pēcleduslaikmets; holocēns
tea-gown Pēcpusdienas tējas ("five o'clock tea") tērps sievietēm
Limnejas jūra pēdējā no Igaunijas piekrastē nodalītajām Baltijas jūras attīstības stadijām, kas aptver pēdējos 4000 gadu - subboreālā laika 2. pusi un subatlantisko laiku, Latvijas piekrastē šai stadijai atbilstotrā Litorīnas jūras transgresija un Pēclitorīnas stadija
Felicianovas starpleduslaikmets pēdējais starpleduslaikmets Latvijā, neopleistocēnā pirms 105000-75000 gadiem, kad klimats bija nedaudz siltāks nekā pēcleduslaikmetā, nogulumi konstatēti Felicianovas, Satiķu, Subates un Rogaļu griezumā
kluzilapu peperomija peperomiju suga ("Peperomia clusiifolia")
Plukšu strauts Pērļupītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Veclaicenes pagastā
Parthenocissus quinquefolia var. saint-paulii pieclapiņu mežvīna varietāte
Parthenocissus quinquefolia pieclapiņu mežvīns
Akebia quinata pieclapu akebija
pirols pieclocekļu heterociklisks savienojums C~4~H~4~NH
tiazols pieclocekļu heterociklisks sēru un slāpekli saturošs savienojums; bezkrāsaina šķidra viela (bioloģiski aktīvu vielu, krāsvielu sastāvā) ar raksturīgu smaržu
Sērklvila pilsēta ASV ("Circleville"), Ohaio štatā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.)
Jūklida pilsēta ASV ("Euclid"), Ohaio štatā, 47900 iedzīvotāju (2014. g.)
Maslšolsa pilsēta ASV ("Muscle Shoals"), Alabamas štatā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
Redklifa pilsēta ASV ("Radcliff"), Kentuki štatā, 22950 iedzīvotāju (2014. g.)
Erakleja pilsēta Itālijā ("Eraclea"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 12500 iedzīvotāju (2014. g.)
Mirabella Elkāno pilsēta Itālijā ("Mirabella Eclano"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.)
Porto Empedokle pilsēta Itālijā (“Porto Empedocle”), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.)
Šikli pilsēta Itālijā ("Scicli"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 25900 iedzīvotāju (2014. g.)
Sekli pilsēta Itālijā ("Secli"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 1900 iedzīvotāju (2014. g.)
Monklova pilsēta Meksikā ("Monclova"), Koavilas de Saragosas pavalstī, 231100 iedzīvotāju (2015. g.)
Čiklajo pilsēta Peru ("Chiclayo"), Lambajekes reģiona administratīvais centrs, 524400 iedzīvotāju (2007. g.)
Čiklana de la Frontera pilsēta Spānijā ("Chiclana de la Frontera"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 82300 iedzīvotāju (2014. g.)
Jekla pilsēta Spānijā ("Yecla"), Mursiijas reģiona Mursijas provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.)
Lelokla pilsēta Šveicē (_Le Locle_), Neišateles kantonā, 10400 iedzīvotāju (2013. g.)
Dikle pilsēta Turcijā ("Dicle"), Dijarbakiras ilā, 9000 iedzīvotāju (2013. g.)
Druskas ezers Pilskalna ezers Veclaicenes pagastā
biezkāta piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe clavipes")
tumšā pinkaine pinkaiņu suga ("Cinclidium stygium"), Latvijā aizsargājama
Ziemera valnis plašs vaļņveida pacēlums Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraines austrumu malā, garums — 5 km, platums — 1,5 km, absolūtais augstums — 218,5 m vjl., relatīvais augstums — 48 m
biotas Platzari - ciprešu dzimtas ģints ("Platycladus syn. Biota")
austrumu platzaris platzaru suga ("Platycladus orientalis syn. Biota orientalis"); austrumu tūja
referendars Polijā ierēdnis, kas pieņēma karalim adresētus lūgumus un paziņoja karaļa vai kanclera atbildes uz tiem
potencslejas Potenclīniju starpas
Buclera prēmija prēmija Latvijas fotomākslas pamatlicēja M. Buclera piemiņai, ko Latvijas Fotomākslas biedrība 1987.-1997. g. piešķīra vienreiz gadā
PSC Primārs sklerotizējošais holangīts (angļu "primary sclerosing cholangitis")
apaļmutnieki primitīvākā zemāko mugurkaulnieku bezžokleņu klase ("Cyclostomata"), sīki līdz vidēji lieli (garumā līdz 1 m) ūdens iemītnieki ar čūskveidīgu ķermeni, āda mīksta, gluda, kaila (bez zvīņām), Baltijas jūrā (arī Latvijā) pārstāvēta tikai nēģu dzimta
ciklamena Prīmulu dzimtas ģints ("Cyclamen"), daudzgadīgs lakstaugs; alpu vijolīte
liepene Pūkaiņu dzimtas sēne - piltuvene ("Clitocybe clavipes")
Kanādas pundurgrimonis pundurgrimoņu suga ("Chamaepericlymenum canadense syn. Cornus canadensis"), ko Latvijā retumis audzē akmeņdārzos
Zviedrijas pundurgrimonis pundurgrimoņu suga ("Chamaepericlymenum suecicum"), Latvijā aizsargājams augs, reizēm audzē arī akmeņdārzos
smilširbe Putnu klases baložveidīgo kārtas dzimta ("Pteroclididae"), vidēji lieli putni (masa - 300-500 g) ar nelielu galvu, īsu kaklu un gariem, smailiem spārniem, aste ķīļveidīga, jo tās vidējās spalvas pagarinātas, 2 ģintis, 16 sugu, Latvijā 1 suga - smilšvistiņa
papagaiļvireons Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vireonu dzimtas ģints ("Cyclarhis")
Ķīnas ragukoks ragukoku suga ("Gymnocladus chinensis")
Amerikas ragukoks ragukoku suga ("Gymnocladus dioicus")
gludaste Rietumu gludaste - brūnvēdera krūmputns ("Atrichornis clamosus")
Centrālā ieplaka Rīgas līča lielākā daļa, dziļums nedaudz pārsniedz 40 m; lielākie dziļumi ir 66 m Mērsraga muldā un 56 m ziemeļaustrumu daļā, dibena reljefs līdzens, to veido biezas slokšņu māla un pēcleduslaikmeta jūras nogulu slāņkopas, kas izlīdzinājušas morēnu virsmas nelīdzenumus
Romeškalns Romeškalna ezers - atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 1,8 ha; Mežkalnu ezers; Romeskalna ezers; Romeškolla azars
Romeskalna ezers Romeškalna ezers Veclaicenes pagastā
Romeškolla azars Romeškalna ezers Veclaicenes pagastā
Androkls Romiešu vergs ("Androclus"), kurš, kā vēstī leģenda, ieguvis lauvas uzticību, izvelkot ērkšķi tam no ķepas, kad vēlāk vergs ticis upurēts lauvam, tas viņu pazinis un nav aizticis, imperators apžēlojies un atbrīvojis viņu no verdzības
Rulles Rulles ezers - atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - <1 ha
punclavieši Rundāles novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Punclavas" iedzīvotāji
vecmodīgs saistīts ar kādu no pagājušo laikposmu modēm, tai raksturīgs; nemoderns; arī veclaicīgs
Ancilus ezers saldūdens ezers, kas Baltijas jūras ieplakā pastāvēja pēcleduslaikmeta boreālajā laikā (pirms 9000-8300 gadu), krasta veidojumi Latvijā sastopami tikai Kurzemes pussalā, Rīgas līča dienvidu daļā šī ezera līmenis bija par 5-6 m zemāks par pašreizējo jūras līmeni
veclīkupēni Saldus novada Rubas pagasta apdzīvotās vietas "Veclīkupēni" iedzīvotāji
veclīkupnieki Saldus novada Rubas pagasta apdzīvotās vietas "Veclīkupēni" iedzīvotāji
apaļlapu samtīte samtīšu suga ("Bryum cyclophyllum"), Latvijā aizsargājama
vairoga sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma clypeatum")
vairoga saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota clypeolaria")
Vācijas vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera periclymenum"), līdz 4-6 m augsts krūms, lapas violeti zaļganas, ziedi balti, zied jūnijā, jūlijā
pēcledus savienojumā "pēcledus laikmets": pēcleduslaikmets; holocēns
Vulfa sfagns sekcijas "Polyclada" sfagnu suga ("Sphagnum wulfianum")
noliektā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena inclinata")
blastoklādija Sēņu valsts aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases rinda ("Blastocladiales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
tiofēns sēru saturošs pieclocekļu heterociklisks savienojums C~4~H~4~S
latvaņi Sibīrijas latvānis (_Heracleum sibiricum_)
bārkšes Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
barkši Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
bārkši Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
bārkšķes Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
bārkšķi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
bāršķis Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
bāršļi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
boaršķi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
ķepaiņi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
lāčnagi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
latiņi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
latvārņi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
latviņi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
letiņi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
mīkstā sirpjlape sirpjlapju suga ("Drepanocladus aduncus")
bezgredzena sirpjlape sirpjlapju suga ("Drepanocladus exannulatus")
peldošā sirpjlape sirpjlapju suga ("Drepanocladus fluitans")
Lapzemes sirpjlape sirpjlapju suga ("Drepanocladus lapponicus"), Latvijā reta un aizsargājama
staipekņu sirpjlape sirpjlapju suga ("Drepanocladus lycopodioides"), Latvijā reta un aizsargājama
atrotītā sirpjlape sirpjlapju suga ("Drepanocladus revolvens"), Latvijā reta un aizsargājama
Zentnera sirpjlape sirpjlapju suga ("Drepanocladus sendtneri"), Latvijā reta un aizsargājama
meža sirpjlape sirpjlapju suga ("Drepanocladus uncinatus")
spīdīgā sirpjlape sirpjlapju suga ("Drepanocladus vernicosus"), Latvijā reta un aizsargājama
furāns Skābekli saturošs pieclocekļu heterociklisks savienojums C4H4O; lieto organiskajā sintēzē
kausveida skaistgalvene skaistgalveņu ģints suga ("Pseudoclitocybe cyathiformis")
rūsganā skaistgalvene skaistgalveņu ģints suga ("Pseudoclitocybe expallens")
smaillapu skarziede skarziežu ģints suga ("Ive xanthiifolia syn. Cyclachaena xanthiifolia"), Latvijā sastopama ļoti reti, gk. lielo pilsētu dzelzceļa staciju teritorijā, ruderālās vietās, stublājs līdz 1 m augsts, augšdaļā zarots, lapas pretējas, ziedu kurvīšu daudz, tie ir sīki, noliekti
Sclerotinia libertiana sklerocīniju sugas "Sclerotinia sclerotiorum" nosaukuma sinonīms
bumbuļu sklerotīnija sklerotīniju ģints sēņu suga ("Dumantinia tuberosa", syn. "Sclerotinia tuberosa")
planārija Skropstiņtārpu klases kārta ("Tricladida"), plēsīgi tārpi ar saplacinātu ķermeni līdz 35 cm garumā, Latvijā saldūdeņos konstatētas 7 sugas
triazoli slāpekli saturoši pieclocekļu heterocikliski savienojumi C~2~H~3~N~3~
eiklīdija Snīpainīte - krustziežu dzimtas ģints ("Euclidium")
SHC Sociālās higiēnas klīnika (angļu "social hygiene clinic")
spatula Spatula clypeata - platknābja "Anas clypeata" nosaukuma sinonīms
vālīšu staipeknis stapekņu suga ("Lycopodium clavatum")
MIRV Starpkontinentālas raķetes ar vairākām kodolgalviņām, kas var tikt raidītas vienlaicīgi pret vairākiem mērķiem (angļu "Multiple Independently-targeted Re-entry Vehicle")
FIM Starptautiskā Motosporta federācija (franču "Federation internationale motocycliste")
UCI Starptautiskā riteņbraukšanas federācija (franču "Union cycliste internationale")
niedru stērste stērstu dzimtas suga ("Emberiza schoeniclus"), kas bieži ligzdo Latvijā
Dienvideiropas stērste stērstu suga ("Emberiza circlus")
onokleja Strauspaparžu dzimtas ģints ("Onoclea"), dekoratīvi augi ar gaišzaļām lapām, kas piemēroti mitrām vietām
Milda Sudraba pieclatnieks
Sūnekļa ezers Sūneklis, ezers Veclaicenes pagastā
balanda šīs dzimtas apakšdzimta ("Cyclolobeae"), Latvijā konstatētas 7 ģintis, 40 sugas
asklēpija šīs dzimtas ģints ("Asclepias"), Latvijā konstatēta 1 suga
ūdensstrazds šīs dzimtas ģints ("Cinclus")
cietpūpēdis šīs dzimtas ģints ("Scleroderma"), Latvijā 3 sugas, visas indīgas
sklerocīnija šīs dzimtas ģints ("Sclerotinia"), Latvijā konstatētas 10 sugas
zaķzivs šīs dzimtas suga ("Cyclopterus lumpus"), saimnieciski izmantojama, vidēji liela jūras zivs; jūras zaķis; jūraszaķis
augļukoku medusputns šīs dzimtas suga ("Myzomela sclateri")
melnkāta skrajsamtīte šīs ģints suga ("Pseudobryum cinclidioides")), kas sastopama samērā bieži auglīgu vai vidēji auglīgu skujkoku un jauktu mežu ieplakās uz pārpurvotas minerālaugsnes un kūdraugsnes, vietām masveidīgi
Botrytis cinerea šīs ģints suga, kas ir asku sēnes "Botryotinia fuckeliana syn. Sclerotinia fuskeliana" anamorfa, daudziem augiem izraisa pelēko puvi
cietpūpēdis šīs rindas dzimta ("Sclerodermataceae"), augļķermeņi sēdoši vai ar kātu, parasti virs zemes, 60 sugu
smūdziski tā, kā raksturīgi izloksnei; veclaicīgi
arhaisks tāds, kas savu laiku pārdzīvojis; novecojis; senlaicīgs, veclaicīgs
astainītis tauriņu kārtas zilenīšu dzimtas apakšdzimta ("Theclinae"), spārni tumši, vienkrāsaini vai ar gaišiem plankumiem, dažkārt ar metālisku spīdumu, pakaļspārnu ārmalā dažus milimetrus garš astveida izcilnis, Eiropā 14 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas
bērzu zefīrs tauriņu kārtas zilenīšu dzimtas astainīšu apakšdzimtas suga ("Thecla betulae")
NUTS Teritoriālo vienību statistiskā nomenklatūra ("Eurostat"; "nomenclature of territorial units for statistics")
tildars Tilbīte ("Tringa cinclus")
tilderis Tilbīte ("Tringa cinclus")
centilitrs Tilpuma mērvienība, cl; 1 cl = 0.01 l
tumšā tīrumene tīrumeņu ģints sēņu suga ("Cyclocybe erebia", syn. "Agrocybe erebia")
Mazais Šķaunacītis Trumulītis, ezers Veclaicenes pagastā
Mazais Šķaunacīts Trumulītis, ezers Veclaicenes pagastā
vēcē Tualete (angļu WC - watercloset)
WC Tualete ar labierīcībām (angļu "watercloset")
W. C. tualete, ūdens klozets (angļu "water-closet")
parastais ūdenstrazds ūdensstrazdu suga ("Cinclus cinclus"), kam ir vairākas pasugas, Latvijā konstatēta nominālpasuga ("Cinclus cinclus cinclus"), tumšbrūns putns, kam ir raksturīgas baltas krūtis, pastrupa aste un kas nirst un peld straujās, tīrās upēs un strautos un pārvietojas pa to dibenu, meklēdams barību, Latvijā aizsargājams
Andu ūdenstrazds ūdensstrazdu suga ("Cinclus leucocephalus")
Ziemeļamerikas ūdenstrazds ūdensstrazdu suga ("Cinclus mexicanus")
Āzijas ūdenstrazds ūdensstrazdu suga ("Cinclus pallasii")
Argentīnas ūdenstrazds ūdensstrazdu suga ("Cinclus schulzi")
Baznīcas grāvis ūdenstece Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, ietek Raipala ezera dienvidaustrumu galā
Korneta Upīte starp Ievas un Dzērves ezeriem Alūksnes novada Veclaicenes pagastā
Dūņupīte Vaidavas labā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā, izteka Veclaicenes pagastā; Dūņupe; Tiltakalnu upe; Tilikalnu upe; Tiltakalnu strauts
daudzvālīte vāleņu sēņu grupas ģints ("Multiclavula")
likopodijs Vālīšu staipeknis ("Lycopodium clavatum")
priviči Vālīšu staipeknis ("Lycopodium clavatum")
prīvīši Vālīšu staipeknis ("Lycopodium clavatum")
staipakle Vālīšu staipeknis ("Lycopodium clavatum")
staipekles Vālīšu staipeknis ("Lycopodium clavatum")
staipekļi Vālīšu staipeknis ("Lycopodium clavatum")
staipēkļi Vālīšu staipeknis ("Lycopodium clavatum")
staipeklis Vālīšu staipeknis ("Lycopodium clavatum")
staipekņi Vālīšu staipeknis ("Lycopodium clavatum")
zaķprievietis Vālīšu staipeknis ("Lycopodium clavatum")
zeltene Vālīšu staipeknis ("Lycopodium clavatum")
zeltiņi Vālīšu staipeknis ("Lycopodium clavatum")
reis-efendi Valsts kanclers un ārlietu ministrs Turcijā
reihskanclers Valsts kanclers, valdības galva Vācijā līdz 1945. g.
Neoporteria nigrihorrida vālveida neoportērijas ("Neoporteria clavata") nosaukuma sinonīms
ūdenskrājēja varde varžu suga ("Cyclorana platycephalus"), sastopama Austrālijā abiniekam neraksturīgā vidē, sausuma periodā guļ ierakusies 50-100 cm dziļi mālainajā augsnē, tās ķermeni apņem ūdensnecaurlaidīgs kokons, pamostas sākoties lietus periodam, barojas un iedēj ikrus pēc lietusgāzēm palikušajās lāmās
sencīgs Vecīgs, veclaicīgs
Soltupīte Veclaicenes ezera pieteka Alūksnes novada Veclaicenes pagastā
sendienīgs Veclaicīgs
antigs Veclaicīgs, antīks
vecīgs Veclaicīgs, nemoderns
vecišķs Veclaicīgs, nemoderns
kaška Veclaiku būvēs, kur dzelzi nelietoja, stenderē iedzīts koka kāsis, uz kura durvju eņģes jeb pakari uzmaukti
šotiņš Veclaiku deja
pellainīši Veclaiku jaka ar krokainu lejas daļa
Alt-Laschen Veclažas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā
Bixtensee Veclīves muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Daugmales pagastā
BMX Velokross; krosam piemērotu velosipēdu tips (angļu "bicycle motocross")
veclīcnieki Ventspils novada Zlēku pagasta apdzīvotās vietas "Veclīcnieki" iedzīvotāji
eiduks Vērdiņš; poļu veclaiku trīs grašu naudas gabals; 1,5 kapeikas
Kujāvija Vēsturisks novads Polijas vidienē, starp Vislas kreiso krastu un Notecas augšteci (Goplo ezers), kur senatnē dzīvoja kujāvi, 1194.-1327. g. - kņaziste ar galvaspilsētu Krušvicu, vēlāk - Inovroclavu
SUV Vieglo automobiļu virsbūves tips (angļu "sport utility vehicle") -- palielinātas ietilpības automobilis ar 5-7 sēdvietām
Apekalns viena no augstākajām virsotnēm Veclaicenes paugurainē, 235 m virs jūras līmeņa, atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, 1 km uz dienvidiem no Vidzemes šosejas, viena no augstākajām virsotnēm Veclaicenes paugurainē, absolūtais augstums — 235 m vjl. (relatīvais augstums — 35 m), garums — 1,5 km, platums — 1 km, kalna galā Apukalna baznīca (celta 1774.-1779. g., arhitektūras piemineklis)
ciklants Viendīgļlapju klases palmu apakšklases rinda ("Ciclantales"), 1 dzimta
A2 viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Rīga - Sigulda - Igaunijas robeža (Veclaicene)
Ievas ezers viens no Korneta ezeriem Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, 164,4 m vjl., platība - 9 ha, vidējais dziļums - 5,2 m, lielākais dziļums - 12,5 m
Dzērves ezers viens no Korneta ezeriem Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, 166,6 m vjl., platība — 8,9 ha, vidējais dziļums — 5,65 m, lielākais dziļums — 20 m
Pilskalna ezers viens no Korneta ezeriem Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, 166,8 m vjl., platība - 15 ha, vidējais dziļums - 5,4 m, lielākais dziļums - 17 m; Druskas ezers
Mellītis viens no Korneta ezeriem Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, 167,7 m vjl., platība - 5 ha, vidējais dziļums - 6,1 m, lielākais dziļums - 21 m
Raipala ezers viens no Korneta ezeriem Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, 168,4 m vjl., platība - 36,1 ha, vidējais dziļums - 11,9 m, lielākais dziļums - 35 m
Lielais Baltiņš viens no Korneta ezeriem Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, 168,8 m vjl., platība 10 ha, vidējais dziļums 9,1 m, lielākais dziļums 30 m; Baltais ezers; Lielais Baltiņa ezers; Lielais Baltiņu ezers; Lielbaltiņa ezers
Mazais ezers viens no Korneta ezeriem Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība — 2 ha, vidējais dziļums — 2,4 m, lielākais dziļums — 4,5 m
Mazais Baltiņš viens no Korneta ezeriem Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība 3,2 ha, vidējais dziļums 11,2 m, lielākais dziļums 32 m (viens no dziļākajiem ezeriem Latvijā); Mazais Baltiņa ezers
nokarenā vijzobīte vijobīšu suga ("Tortella inclinata"), Latvijā aizsargājama
VLP Vīrusiem līdzīgas daļiņas (angļu "Virus like particles") - vīrusu apvalki, kas nesatur ģenētisko materiālu
NACE Vispārējā saimniecisko darbību klasifikācija Eiropas Savienībā ("general industrial classification of economic activities within the European Union")
veclaicīgums vispārināta īpašība --> veclaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; veclaicība
veclaicība vispārināta īpašība --> veclaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; veclaicīgums
villainzaru kārkls vītolu suga ("Salix dasyclados")
Breslava Vroclava - pilsēta Polijā, tās vācu nosaukums (līdz 1945. g.)
vilkogājs Zalkšogājs - nakteņaugu ģints, kartupeļiem un citām naktenēm līdzīgi augi, tikai putekšmaciņi nav kopā un vainadziņš veltņveidīgs vai zvana veidā, ar pieclēverainu valnīti, violeti brūns, lapas vienkāršas
sifonoklada Zaļaļģu nodalījuma rinda ("Siphonocladales"), laponis pavedienveidīgs, zarots vai lodveidīgs, šūnās daudz kodolu, raksturīga izomorfiskā paaudžu maiņa, 6 dzimtas, Latvijā konstatētas 2 dzimtas
tīrā zaļkāte zaļkāšu suga ("Scleropoium purum")
krāčsūna Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Cinclidotus")
pinkaine Zaļsūnu apakšklases skrajlapīšu dzimtas ģints ("Cinclidium"), 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
sniegbaltā zeltene zelteņu suga ("Lysimachia clethroides")
NABS Zinātnes budžetu un programmu analīzes un salīdzināšanas nomenklatūra ("nomenclature for the analysis and comparison of science bugets and programmes")
zaķzivs Zivju klases skorpēnveidīgo kārtas dzimta ("Cyclopteridae"), 7 ģintis, \~30 sugu, Baltijas jūras Latvijas piekrastē konstatēta 1 suga
melngalvas tumšzoss zosu suga ("Branta bernicla"), Latvijā ir regulāra caurceļotāja
gaigala Zosveidīgo kārtas pīļu apakšdzimtas suga ("Bucephala clangula"), melnraiba nirpīle ar samērā lielu galvu un īsu knābi
platknābis Zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas suga ("Anas clypeata syn. Spatula clypeata", senāk "Rhynchaspis clypeata"), putns, kam raksturīgs garš, galā ļoti paplatināts knābis
Cornus suecica Zviedrijas pundurgrimoņa "Chamaepericlymenum suecicum" nosaukuma sinonīms
smaržīgā zvīņene zvīņeņu ģints sēņu suga ("Hemipholiota heteroclita", syn. "Pholiota aurivella")
ūdensstrazds Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Cinclidae"), neliels putns, mīt pie tekošiem ūdeņiem, 1 ģints, 5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
ziemeļu svilpis žubīšu dzimtas suga ("Pinicola enucleator")
vasaras žultszālīte žultszālīšu suga ("Scleranthus annua")
ziemas žultszālīte žultszālīšu suga ("Scleranthus perennis")
žultszālītes Žultszālīte ("Scleranthus")
žultszāle Žultszālītes ("Scleranthus")

Citās vārdnīcās nav šķirkļa cl.