cirtot
Lietojuma biežums :
cirtot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | cirtoju | cirtojam | cirtoju | cirtojām | cirtošu | cirtosim |
| 2. pers. | cirto | cirtojat | cirtoji | cirtojāt | cirtosi | cirtosiet, cirtosit |
| 3. pers. | cirto | cirtoja | cirtos | |||
Pavēles izteiksme: cirto (vsk. 2. pers.), cirtojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: cirtojot (tag.), cirtošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: cirtotu
Vajadzības izteiksme: jācirto
Padarīt (matus) cirtainus.
Saistītās nozīmescirtināt, čirkāt, kupierēt, lokot, sprogot, lokāt.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
cirtināt2 — Lokot (matus).
čirkāt2 — Cirtot; sprogot.
kupierēt2 — Cirtot (matus ar cirtojamām šķērēm).
lokot1 — Cirtot (matus).
sprogot1 — Panākt, būt par cēloni, ka (matos, apmatojumā) veidojas sprogas.
lokāt1 — Cirtot (matus).
ieskrullēt1 — Cirtot, sprogot (matus).
saskrullēt1 — Izveidot cirtas (matos, ūsās, kādā to daļā); arī savīt (parasti matus, ūsas).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No etruskiem — ornaments — tāds cirtots, bezgalīgā riņķojuma plūdums...
- Viņai bija sagurušas, nogaidījušās acis un sīki cirtotu matu vaiņags.
- Šajā cirtoto galvu ģimenē Kasijs ir vismīļākais dēls.
- – Mans partneris noskatīja večukam aiz muguras prātīgi ejošo lielo suni brūni cirtotajā kažokā.
- Manā ziliem rakstiem tetovētajā rokā neliels cirtotu rakstu rotāts dūcītis, bet otrā es turu kausu.