cirtīgs
Lietojuma biežums :
cirtīgs
Ass (par smaržu).
Avoti: Sin
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mirklī, kad spiežu Rūda plecus pie zemes, kreisajā vaigā ieduras kaut kas cirtīgi ass. Tūdaļ nokrakšķ zobi, mēli griež uguns, un dzēļš trieciens nodrebina labo žokļa kaulu.
- Un viņai arī tāpat tolaik Viļņā bija grūti – viņa nekādi neiekļāvās, Karaļaučos bija vieglāk, bet šeit viņa bija tikai dižena bajāra mazā sieviņa, un cilvēki runāja, ka viņas raksturs esot pārāk neaprēķināms, un viņa esot pārāk dzēlīga un pārāk vīzdegunīga; te viss bija pavisam citādi, te nebija Boguslava Radvilas, kas aplaudētu viņas asajai mēlītei, un tā cirtīgā mēle tagad viņai drīzāk sarūpēja ienaidniekus, un vietējās kundzenes greizi skatījās uz viņas jaunajām modēm, aprunāja no galvas līdz kājām un veltīja gandrīz vai izsmejošus skatienus, lai gan pašas vēlāk, pēc gada vai diviem, valkāja to pašu fasonu, un savādi, ka Norvaišu Uršulei Birontienei tikai tagad, pēc tik daudziem gadiem tas viss šķita vismuļķīgākā tukšība, taču tolaik, kad dzīvē visu pārējo viņas vietā izlēma citi, vismaz tas, ka viņa pati varēja izvēlēties auduma krāsu vai lenšu garumu un ar saviem tērpiem visā pilsētā sacelt tenkas, viņai likās bezgala svarīgi.