cirslis1
cirslis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | cirslis | ciršļi |
| Ģen. | ciršļa | ciršļu |
| Dat. | cirslim | ciršļiem |
| Akuz. | cirsli | ciršļus |
| Lok. | cirslī | ciršļos |
1.formā: daudzskaitlis Zīdītāju klases kukaiņēdāju kārtas dzimta ("Soricidae"), mazs zīdītājs, līdzīgs pelēm, garu, smailu galvu, pārtiek no kukaiņiem, gliemežiem u. c., līdz 4 cm garš, 21 ģints, ~290 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
Stabili vārdu savienojumiLielais ūdens cirslis. Mazais cirslis.
- Lielais ūdens cirslis taksons — ciršļu suga ("Neomys fodiens"), kas dzīvo ūdens malā, nevairās arī peldēt, Latvijā aizsargājama; Lielais ūdenscirslis
- Mazais cirslis taksons — ciršļu suga ("Sorex minutus"), kas mīt sausākās vietās un māju tuvumā
- Meža cirslis taksons — ciršļu suga ("Sorex araneus"), kas dzīvo gk. laukos un dārzos
2.apvidvārds Svītrainā klaidoņpele ("Apodemus agrarius").
Avoti: LLVV, LD, KnV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Aizmirsts nav neviens, ne mazais cirslis, ne diženais alnis.
- Vismazākais ir mazais cirslis, bet visbiežāk sastopamais - meža cirslis.
- Tie ir strupastes, susliki, ciršļi, peles un žurkas.
- Retākos gadījumos barībai tiek izmantoti bruņurupuči, vardes, žurkas un ciršļi.
- Galvenie ērču kāpuru izbarotāji ir meža strupaste, dzeltenkakla pele, meža irbe, meža cirslis.