cirkons
cirkons vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | cirkons | cirkoni |
Ģen. | cirkona | cirkonu |
Dat. | cirkonam | cirkoniem |
Akuz. | cirkonu | cirkonus |
Lok. | cirkonā | cirkonos |
Minerāls, cirkonija silikāts, prizmatiski kristāli, ieslēgumi citos minerālos; dzidrie paveidi (piemēram, hiacinti) ir dārgakmeņi.
Avoti: LLVV, LE1
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Reidīts veidojas cirkonā ārkārtīgi augstas temperatūras un arī spiediena apstākļos.
- To iegūst galvenokārt no cirkona minerāla, no kā arī cēlies elementa nosaukums.
- Cirkona daudzums stipri svārstās, taču nepārsniedz 14%.
- Tām jaunu dzīvi piešķīrusi kompozīcija un akcenti – nelieli ametisti, perlamutrs, cirkoni.
- Vaicāju, kāda atšķirība: briljants vai cirkons?