cilvēcība
cilvēcība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | cilvēcība | cilvēcības |
Ģen. | cilvēcības | cilvēcību |
Dat. | cilvēcībai | cilvēcībām |
Akuz. | cilvēcību | cilvēcības |
Lok. | cilvēcībā | cilvēcībās |
Vispārināta īpašība → cilvēcīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī humanitāte.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Katra indivīda cilvēcība viņam piemīt savdabīgā, neatkārtojamā un īpašā veidā.
- Bet mētājās kaut kur ielas malā par apsmieklu sev un cilvēcībai –
- "Filma radīta tāpēc, lai mēs neaizmirstu par savu cilvēcību.
- Negribu ieslīgt detaļās, bet tīri no cilvēcības, pieklājības aspekta...
- Esmu par robežām, kas ir cilvēcības jautājums personīgi un globāli.