ciemnieks
ciemnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ciemnieks | ciemnieki |
| Ģen. | ciemnieka | ciemnieku |
| Dat. | ciemniekam | ciemniekiem |
| Akuz. | ciemnieku | ciemniekus |
| Lok. | ciemniekā | ciemniekos |
ciemniece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ciemniece | ciemnieces |
| Ģen. | ciemnieces | ciemnieču |
| Dat. | ciemniecei | ciemniecēm |
| Akuz. | ciemnieci | ciemnieces |
| Lok. | ciemniecē | ciemniecēs |
1.lieto: reti Ciema, ciemata iedzīvotājs.
2.Viesis.
Avoti: LLVV, Sin
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- kuru vecie ciemnieki sauca " Maskavas vilciens".
- Sākumā jau bijusi doma saukt par Slakteriem, bet ciemnieki vēl vairāk sašutuši - tad jau labāk būt no Muļķiem nekā no Slakteriem!
- Ciemnieki smējās, vēderus turēdami, bet velns piesarcis vilkās prom, domādams: „ Paga, es jums parādīšu, kā zeme griežas!”
- Atkarībā no reģiona to dēvēja par Ciemnieku, Vecaini, Bēli, Ašgalvi vai Cepļa dievu, un pieļāva, ka vaigā tas līdzinās krupim, vabolei, čūskai vai cilvēkam.
- Jāņos vīrenīša bagātīgi piebāž visu ciemnieku māgas ar labumiem kā Ziemsvētku mielastā.