ceļotājs
Lietojuma biežums :
ceļotājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
ceļotāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
Locīšana
Cilvēks, kas ceļo vai mēdz ceļot.
PiemēriNo rīta ceļotāji devās uz dzelzceļa staciju, lai nopirktu biļeti līdz Marseļai.
Saistītās nozīmes
Stabili vārdu savienojumiCeļotājs putns.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit