cezaropapisms
cezaropapisms vēsturisks
cēzaropapisms
Valsts un baznīcas attiecību forma, kur laicīgais valdnieks ir arī augstākais garīdznieku tiesību un pienākumu noteicējs.
Avoti: SV19, SV33
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ne mazāk nosodāmi ir arī laicīgo valdnieku centieni iejaukties Baznīcas lietās ( cezaropapisms).
- Austrumromā, teritorijās, kas atradās tuvāk valdnieka sēdeklim, imperatora ietekme kristīgo draudžu dzīvē bija ievērojami jūtama, tādēļ arī šajā reģionā izveidojās tā sauktais " cezaropapisms" - valdnieks un Baznīcas galva vienā personā, līdz ar to Baznīcas pilnīga atkarība no valsts varas.