cerūzis
cerūzis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | cerūzis | cerūži |
Ģen. | cerūža | cerūžu |
Dat. | cerūzim | cerūžiem |
Akuz. | cerūzi | cerūžus |
Lok. | cerūzī | cerūžos |
Stipri sacirtoti mati; arī izspūruši, izjukuši mati.
Avoti: ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tikai plikpaurības vietā tam pinkojās sirmu, sarainu matu cerūzis, bet elpa viņam smirdēja tā, it kā viņš būtu brokastīs mielojies ar sprāgušu žurku.