cerūzis
cerūzis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | cerūzis | cerūži |
| Ģen. | cerūža | cerūžu |
| Dat. | cerūzim | cerūžiem |
| Akuz. | cerūzi | cerūžus |
| Lok. | cerūzī | cerūžos |
Stipri sacirtoti mati; arī izspūruši, izjukuši mati.
Avoti: ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tikai plikpaurības vietā tam pinkojās sirmu, sarainu matu cerūzis, bet elpa viņam smirdēja tā, it kā viņš būtu brokastīs mielojies ar sprāgušu žurku.