cenzs
cenzs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | cenzs | cenzi |
| Ģen. | cenza | cenzu |
| Dat. | cenzam | cenziem |
| Akuz. | cenzu | cenzus |
| Lok. | cenzā | cenzos |
1.Nosacījums, ar kuru ierobežo kādas tiesības.
2.neaktuāls Periodiska (iedzīvotāju, rūpniecības uzņēmumu, ražošanas) uzskaite.
3.vēsturisks Senajā Romā – pilsoņu īpašuma periodiska novērtēšana viņu iedalīšanai attiecīgās nodokļu maksātāju grupās.
Avoti: SV99
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mācības notika krievu un vācu valodā, bijis augsts izglītības cenzs.
- prakse, darba pieredze zemākā tiesu varas institūcijā, vecuma cenzs utt.
- Domājams, ka daudzmaz varētu līdzēt vēlētāju izglītības līmeņa cenzs.
- Zinu, ka, neskatoties uz vecuma cenzu, ielaiž daudz jaunākus.
- Protams, te nav cenza, ikviens ir aicināts iesaistīties ( Starpsaucieni.