centrinieks
centrinieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | centrinieks | centrinieki |
| Ģen. | centrinieka | centrinieku |
| Dat. | centriniekam | centriniekiem |
| Akuz. | centrinieku | centriniekus |
| Lok. | centriniekā | centriniekos |
Cilvēks, kas dzīvo kādas teritorijas centrā.
Avoti: KiV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- To sauca arī par centriniekiem, jo partijas pārstāvjiem piederēja muižu centri, dzirnavas un citu labumus.
- centrinieks
- Ar to Bērnu žūriju man ir daudz iespējamāk rīkoties: skolēnu autobuss atved, aizved bērnus – divus kilometrus no centra ir skola, un, tā kā es pati esmu skolā, tur arī tās grāmatu apmaiņas veicu un visas pārējās lietas – man tas ir pat pluss, jo citādi uz bibliotēku atnāk tikai centrinieki, jo tie, kuri dzīvo divus trīs kilometrus prom no centra – tagad jau pieraduši ir: šurp autobuss, turp autobuss.”