celmainis
celmainis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | celmainis | celmaiņi |
Ģen. | celmaiņa | celmaiņu |
Dat. | celmainim | celmaiņiem |
Akuz. | celmaini | celmaiņus |
Lok. | celmainī | celmaiņos |
Avoti: Sin
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Celmaiņu zemi iegādājās Zariņi, Caunes, Nebēdnieki, Ozoliņi, Apiņi, Svarinieki.
- Pēc meža izstrādes muiža sāka celmaiņu pārdošanu.
- 1890. gada pavasarī Svarinieki sāka cīņu ar celmaini — dedzināja un lauza celmus, raka grāvjus.