celaine
celaine sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; joma: etnogrāfijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | celaine | celaines |
| Ģen. | celaines | celaiņu |
| Dat. | celainei | celainēm |
| Akuz. | celaini | celaines |
| Lok. | celainē | celainēs |
Celos (īpašos aužamos galdiņos) darināta josta, prievīte, apauda.
Avoti: LLVV, LE1
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Attēlā: Villaines fragments ar uzšūtu stikla masas krellīšu rotājumu un celaini.
- INESE KAULIŅA, ELZA ĶESTERE - prievīšu un celaiņu aušana;
- Ar celainēm sasēja kažoku, tērpu vai stiprināja zeķes.
- Zinām, ka gala produkts šim uzdevumam būs celaine.
- Instalācijas pamatdoma ir parādīt, kā dzintars sasaista pagātni ar nākotni un ka latvieši ir bijuši sena un augstas tekstilkultūras tauta, jo senā celaines tehnika, ko Iveta arī izmanto savā darbā, ir radusies VIII gs. " Celaine aiziet līdz dzintara diegam, kas instalācijā parādīsies no trikotāžas auduma gabaliņiem darinātajos ziedos un rotājumos.