cekuls
cekuls vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | cekuls | cekuli |
| Ģen. | cekula | cekulu |
| Dat. | cekulam | cekuliem |
| Akuz. | cekulu | cekulus |
| Lok. | cekulā | cekulos |
1.Pagarinātu pakauša spalvu veidojums (putniem).
1.1.pārnestā nozīmē Augšējā daļa (augam, retāk priekšmetam), kuras forma atgādina šādu veidojumu.
2.Uz augšu izslējies (matu) kušķis pieres daļā vai galvas vidū (cilvēkam); arī mati.
3.apvidvārds Zirga krēpju šķipsna, kas starp ausīm nokarājas uz leju pār pieri.
Stabili vārdu savienojumiKlupt kādam cekulā.
- Klupt kādam cekulā — kaujoties plūkt aiz matiem, kauties; arī rāt
Avoti: LLVV, VpJ
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- A. Cekuls stāsta, ka estrādes grīdas jānomaina līdz 15. maijam.
- Uz pieres tam ir izteiksmīgs cekuls, kura spalvas viegli sprogojas.
- Sprogainā cekula sīļa riests sākas septembrī, līdzko sākas lietus sezona.
- Samta cekula sīlis ir skaists, vidēji liels vārnu dzimtas putns.
- Kad cekuls ir pieglausts pie galvas, tas ir grūti saskatāms.