caurkrist

caurkrist 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
1. pers.	caurkrītu	caurkrītam	caurkritu	caurkritām	caurkritīšu	caurkritīsim
2. pers.	caurkrīti	caurkrītat	caurkriti	caurkritāt	caurkritīsi	caurkritīsiet, caurkritīsit
3. pers.	caurkrīt	caurkrita	caurkritīs

Negūstot vēlamo rezultātu, izkrist, neizturēt konkurenci, neiekļūt (kur).

// divd. īp. nozīmē: caurkritis, caurkritusi. Tāds, kas nav izturējis pārbaudījumu, nav guvis vēlamos rezultātus; tāds, kas ir izkritis no aprites.

Avoti: MLVV

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	caurkrītu	caurkrītam	caurkritu	caurkritām	caurkritīšu	caurkritīsim
2. pers.	caurkrīti	caurkrītat	caurkriti	caurkritāt	caurkritīsi	caurkritīsiet, caurkritīsit
3. pers.	caurkrīt		caurkrita		caurkritīs