caurduris
caurduris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | caurduris | caurduri |
Ģen. | caurdura | caurduru |
Dat. | caurdurim | caurduriem |
Akuz. | caurduri | caurdurus |
Lok. | caurdurī | caurduros |
1.Virtuves piederums – trauks ar sīki caurumotu dibenu.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Masu nolej caurdurī ar marli un pagaida, līdz notek sūkalas.
- Ieliec bļodu izlietnē un caurdurī palikušos sēnes graudus noskalo remdenā ūdenī.
- Un tad nepieciešams nokāst caur ļoti smalku sietu, nederēs caurduris.
- Lapas es caurdurī nokāšu tad, kad tās vēl ir pastingras.
- Bļodā ieliec caurduri un salej tur rīsa sēni kopā ar gatavo šķīdumu.