caurduris
caurduris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | caurduris | caurduri |
| Ģen. | caurdura | caurduru |
| Dat. | caurdurim | caurduriem |
| Akuz. | caurduri | caurdurus |
| Lok. | caurdurī | caurduros |
1.Virtuves piederums – trauks ar sīki caurumotu dibenu.
Avoti: LLVV, EH
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Masu nolej caurdurī ar marli un pagaida, līdz notek sūkalas.
- Ieliec bļodu izlietnē un caurdurī palikušos sēnes graudus noskalo remdenā ūdenī.
- Un tad nepieciešams nokāst caur ļoti smalku sietu, nederēs caurduris.
- Lapas es caurdurī nokāšu tad, kad tās vēl ir pastingras.
- Bļodā ieliec caurduri un salej tur rīsa sēni kopā ar gatavo šķīdumu.