caurceļotājs
Lietojuma biežums :
caurceļotājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: bioloģija
Locīšana
caurceļotāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Tas (tāds), kas uz neilgu laiku apmetas kādā vietā, ceļojot no ligzdošanas vietām uz pārziemošanas vietām un atpakaļ (par putniem).
1.1.Tas (tāds), kas dzīvo jūrā, bet nārsto saldūdeņos, vai dzīvo saldūdeņos, bet nārsto jūrā (par zivīm).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri