casus
Lietojuma biežums :
casus vārds svešvalodā; latīņu
Gadījums, nejaušība; tiesībās — zaudējums, kas noticis bez kādas personas vainas vai bez ļauna nolūka.
Stabili vārdu savienojumiCasus belli.
Stabili vārdu savienojumi
Casus belli — iegansts kara pieteikšanai (kam bieži vien nav nekā kopīga ar tās īstajiem iemesliem).
Avoti: TV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņu atbildības robeža sniedzās arī līdz nejaušam gadījumam ( casus – lat.) ieskaitot.
- Nejaušu gadījumu ( casus – lat.) romiešu sabiedrības biedru savstarpējās atbildības pienākums neietvēra – ar atsevišķiem izņēmumiem.
- Tie attiecīgi tiek saukti par casus un persona un tie darbā pētīti padziļināti, pārējā tekstā iezīmējot to veidošanās fonu un elementus, kas piedalījušies konkrētā noda „ savērpšanā”.
- Iespējams saskatīt gan ienākošos pavedienus ( autora personisko vēsturi, intereses, kompetences, citu personu un ideju iespaidus, casus piemēros – vēsturiskos apstākļus) jeb esternalizēto realitāti/prefigurāciju un izejošos pavedienus – t.i., personas darbības ideju vai notikumu sekas, iespaidu uz citiem.
- ( Līdz Latvijas Civillikumam šādi nonākusi ideja par viesnīcnieka glabājumu – viesnīcnieks atbild par ceļotāju ienestām lietām, ja vien viņš nepierāda, ka zaudējums ir noticis aiz pašu ceļotāju vai to viesu vai pavadītāju vainas, vai arī no nepārvaramas varas, vai aiz pašu lietu īpašībām ( CL 1998.p.) – arī šeit atbildība ietver nejaušu gadījumu ( casus – lat.) un tās limits izbeidzas vienīgi ar nepārvaramu varu ( vis maior – lat.)).