caca
caca sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | caca | cacas |
| Ģen. | cacas | cacu |
| Dat. | cacai | cacām |
| Akuz. | cacu | cacas |
| Lok. | cacā | cacās |
1.Glīta, izsmalcināta, kaprīza meitene.
2.Sievietes tips, kuram raksturīga pārmērīga uzmanības pievēršana savam ārējam izskatam.
Avoti: T
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Agrāk kosmētikas upurus sauca par cacām un uzskatīja par dumjām.
- Tas ir pārmērīgs un uzspīlēts skaistums, kad meitene jeb caca izrādās.
- Vispār mēs nepiekrītam, ja mūs kāds dēvē par cacām.
- Nedomāju, ka tādas uzpūstas cacas atspoguļo latviešu mentalitāti.
- Šāda meitene vienmēr ir gatava uz visu," cacu būtību analizē Ana.