cūkāt
cūkāt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | cūkāju | cūkājam | cūkāju | cūkājām | cūkāšu | cūkāsim |
| 2. pers. | cūkā | cūkājat | cūkāji | cūkājāt | cūkāsi | cūkāsiet, cūkāsit |
| 3. pers. | cūkā | cūkāja | cūkās | |||
Pavēles izteiksme: cūkā (vsk. 2. pers.), cūkājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: cūkājot (tag.), cūkāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: cūkātu
Vajadzības izteiksme: jācūkā
1.Mānīt, krāpt, muļķot (kādu); ļauni izjokot (kādu).
2.Bojāt.
3.Darīt netīru, notraipīt.
4.Lamāt.
Avoti: ĒiV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es nekad necenšos cilvēku cūkāt , man tā kā drusku neērti
- Es nekad necenšos cilvēku cūkāt, man tā kā drusku neērti."
- Atrodam Betijas somā liekas zeķes, kuras nav žēl, jo labās cūkāt negribam.
- Bet tas nav nedz iemesls,nedz attaisnojums,lai naudas dēļ šitā cūkātos.