cūcēns
cūcēns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | cūcēns | cūcēni |
| Ģen. | cūcēna | cūcēnu |
| Dat. | cūcēnam | cūcēniem |
| Akuz. | cūcēnu | cūcēnus |
| Lok. | cūcēnā | cūcēnos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jola priecājās par cūcēniem, taču nepārtrauca ar Viktoru iesākto sarunu.
- Par mazo cūcēnu rūpes uzņēmušies fermera bērni, un šī uzticība attaisnojusies, jo cūku mazulis pēc nedēļām ilgiem mēģinājumiem patiešām sācis staigāt un jau iejuties pārējo sivēnu pulkā.
- Jāatzīst gan, ka Mūsai abi cūcēni ir pirmie un vēlie bērni, jo pati ruksene jau ir cienījamos kundzes gados – tādēļ, visticamāk, arī sivēni ir tikai divi.
- Savukārt cūcēniem miera nav bijis – dažviet sastopamie ticējumi vēsta, ka Teņa ( Tanīs, Tuņņa, arī Cūkauša) dienā tie migā aiz astes jāapveļ, citi – ka jāiet uz cūkkūti ar zvaniem, dziedot:
- Muzikanti ( agrāk Cūcēnciems vai Cūcēnu sādža) ir apdzīvota vieta Jelgavas novada Svētes pagastā.