cērps
cērps vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | cērps | cērpi |
| Ģen. | cērpa | cērpu |
| Dat. | cērpam | cērpiem |
| Akuz. | cērpu | cērpus |
| Lok. | cērpā | cērpos |
1.Ar zāli apaudzis neliels zemes izcilnis, cinis (parasti purvainā, krūmainā vietā).
PiemēriTās atgādināja slimas, izspūrušas vistas, kas bīdīja abus gājējus dūkstī, neļaujot uzkāpt sausākiem cērpiem.
- Tās atgādināja slimas, izspūrušas vistas, kas bīdīja abus gājējus dūkstī, neļaujot uzkāpt sausākiem cērpiem.
1.1.Biezs (parasti asas zāles) cers, zālājs.
Stabili vārdu savienojumiTikt uz ciņa; tikt uz cērpa; būt uz ciņa; būt uz cērpa.
- Tikt uz ciņa; tikt uz cērpa; būt uz ciņa; būt uz cērpa sarunvaloda, idioma — pēc grūtībām nonākt (būt) labākā stāvoklī
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos:šeit