būcenis1
būcenis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | būcenis | būceņi |
| Ģen. | būceņa | būceņu |
| Dat. | būcenim | būceņiem |
| Akuz. | būceni | būceņus |
| Lok. | būcenī | būceņos |
1.Mazs šķūnis vai piebūve.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tajā brīdī Marfa, piegājusi pie būceņa, nemierīgi palūkojās apkārt.
- Aiz kūtiņas laukmalē būcenis sīks, Kur viegli var aizstaigāt kājām
- Rīgai ir pārāk spēcīgs pamats, lai būceņu sēnes to varētu saārdīt.
- Apgaita beidzās pie kopēšanas telpas, kas bija šaurs, neventilēts būcenis.
- Aiz pussabrukušā būceņa mazā un vienīgā sīkrūšu lodziņa ausa gaisma.