bēslītis
bēslītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bēslītis | bēslīši |
| Ģen. | bēslīša | bēslīšu |
| Dat. | bēslītim | bēslīšiem |
| Akuz. | bēslīti | bēslīšus |
| Lok. | bēslītī | bēslīšos |
Kaut kas niecīgs, nevarīgs.
Avoti: EH