bužināt
bužināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | bužinu | bužinām | bužināju | bužinājām | bužināšu | bužināsim |
| 2. pers. | bužini | bužināt | bužināji | bužinājāt | bužināsi | bužināsiet, bužināsit |
| 3. pers. | bužina | bužināja | bužinās | |||
Pavēles izteiksme: bužini (vsk. 2. pers.), bužiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: bužinot (tag.), bužināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: bužinātu
Vajadzības izteiksme: jābužina
1.Viegli skarot, jaukt (parasti matus, spalvu).
2.Viegli (ar pirkstu galiem) skart (galvu), jaucot matus, spalvu.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Piemēram, es sāku bužināt matus, lai tie izskatītos kuplāki.
- – Nē, mīļais, Latvijā vējš klusi bužina rudzu vārpas.
- Kad būsi matus nostiprinājusi, vari sākt izvilkt šķipsnas un bužināt tās.
- ” bužinot Maksi, viņa ienākšanu mājās smejot atminas Vita.
- Tā pamazām bužinot trūdzemes virskārtu, tu sadzīsi sliekas dziļumā.