busiņš
busiņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; žargonisms, deminutīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | busiņš | busiņi |
| Ģen. | busiņa | busiņu |
| Dat. | busiņam | busiņiem |
| Akuz. | busiņu | busiņus |
| Lok. | busiņā | busiņos |
Autobuss, mikroautobuss.
Avoti: SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pagalmā policistu busiņš, kurš uzliek sodu par nepareizi novietotajiem auto.
- Pēc sadursmes busiņš nobrauca no ceļa, ietriecās kokā un apgāzās.
- Neviens mūsu busiņš 14. maijā caur Rūjienu uz Igauniju nevada nelaiķus.
- Baltais busiņš pietur tajās vietās, kur veikalu sen vairs nav.
- Uz terases sēž vēl divas darbinieces, garām aizbrauc policijas busiņš,