burtulis
burtulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | burtulis | burtuļi |
| Ģen. | burtuļa | burtuļu |
| Dat. | burtulim | burtuļiem |
| Akuz. | burtuli | burtuļus |
| Lok. | burtulī | burtuļos |
Liela, resna slieka.
Avoti: EH