burbuļot
burbuļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | burbuļoju | burbuļojam | burbuļoju | burbuļojām | burbuļošu | burbuļosim |
| 2. pers. | burbuļo | burbuļojat | burbuļoji | burbuļojāt | burbuļosi | burbuļosiet, burbuļosit |
| 3. pers. | burbuļo | burbuļoja | burbuļos | |||
Pavēles izteiksme: burbuļo (vsk. 2. pers.), burbuļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: burbuļojot (tag.), burbuļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: burbuļotu
Vajadzības izteiksme: jāburbuļo
1.Tecēt, plūst ar vienmērīgu, guldzošu troksni.
2.Veidot, radīt burbuļus.
2.1.Vārīties, radot burbuļus.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Blakus šalca mežs, klusi elpoja kalns un netālu burbuļoja upe.
- Krējumam ļauj sākt burbuļot, visu apmaisa, lai krēmsiers izkustu.
- Pēc tam visam pārlej karstu buljonu un ļauj zupai sākt burbuļot.
- Cep apmēram 5 minūtes, līdz siers izkusis un tomāti burbuļo.
- Šķidrumam ļauj sākt burbuļot – tad turpina vārīt to 5 minūtes.