burāt
burāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | burāju | burājam | burāju | burājām | burāšu | burāsim |
| 2. pers. | burā | burājat | burāji | burājāt | burāsi | burāsiet, burāsit |
| 3. pers. | burā | burāja | burās | |||
Pavēles izteiksme: burā (vsk. 2. pers.), burājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: burājot (tag.), burāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: burātu
Vajadzības izteiksme: jāburā
Vadīt buru laivu, jahtu.
Stabili vārdu savienojumiBurāt ar maksimāli ierēvētām burām. Burāt augstu.
- Burāt ar maksimāli ierēvētām burām kolokācija — ļoti stiprā vējā (vētrā) atstāt paceltu tik lielu buru platību, kas nepieciešama, lai peldlīdzeklim būtu gaita, ejot pie vēja, un tas klausītu stūrei
- Burāt augstu kolokācija — burāt cieši pie vēja
- Burāt brīvi kolokācija — iet ar izlaistu šotivēlamā virzienā (kursā)
- Burāt brīvi no kursa kolokācija — neturēt jahtu kursā, bet, izmantojot izdevīgāku vēja virzienu, iet apmēram uz vajadzīgo pusi
- Burāt cieši pie vēja kolokācija — burāt pie vēja, cik "augstu" vien iespējams, tas ir, gandrīz pret vēju
Avoti: LLVV, JūVM
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja burājot mēs nonākam seklumā, varētu pacelt švertu uz augšu,
- Daudz domāts par drošību, lai mazie bērni varētu droši burāt.
- Garās, smagās dēļu laivās burāja bārdainie Pīrāgi no tālās Sibērijas.
- – Buras mēs sagatavosim gan, taču burāsim uz otru pusi.