buntīte
buntīte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | buntīte | buntītes |
| Ģen. | buntītes | buntīšu |
| Dat. | buntītei | buntītēm |
| Akuz. | buntīti | buntītes |
| Lok. | buntītē | buntītēs |
Saišķītis.
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Buntīti pēc tam liek plastmasas kārbiņā vai cieši noslēdzamā maisiņā ledusskapī.
- Sasienam buntītē, liekam ēnainā vietā, un visa istaba smaržos.
- Tikai man nav ne buntītēs sasietu zālīšu, ne dziedinātāja šamaņa.
- Būtībā kamēr sagaidāmā izturība šķiedru buntītēm krītas, kopējais spēks F pieaug.
- Taču viņa nevar atlaist buntīti pavisam, tam viņai nav spēka.