bumbierābele
bumbierābele sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | bumbierābele | bumbierābeles |
Ģen. | bumbierābeles | bumbierābeļu |
Dat. | bumbierābelei | bumbierābelēm |
Akuz. | bumbierābeli | bumbierābeles |
Lok. | bumbierābelē | bumbierābelēs |
Vasaras šķirnes ābele ar vidēji lieliem, sarkansvītrotiem, saldiem augļiem; attiecīgā ābeļu šķirne.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bumbierābele jau nolikusi karoti, tās stumbenim piesiets veļas striķis ar vientuļu sarkanu knaģi kā kolibri liānā...
- Vēl līdz bumbierābelei jāaizskrien.
- Varbūt šī bumbierābele ir tā pati, kurā Laimonis uzkāpa pirmais, uzvilka arī Zani un viņu tur atstāja raudam, kad pats nolēca un aizskrēja?
- Gaidu ražu vēl nekur citur Latvijas dārzos neiepazītai ābelei " Korta" – bumbierābeles un cukuriņa krustojums, Dobeles selekcija.
- Viena no vislabākajām vasaras šķirnēm saldu augļu cienītājiem Rēveles Bumbierābele Ant. s