bultēt1
bultēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti kopā ar: "ciet" vai "vaļā"Locīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | bultēju | bultējam | bultēju | bultējām | bultēšu | bultēsim |
| 2. pers. | bultē | bultējat | bultēji | bultējāt | bultēsi | bultēsiet, bultēsit |
| 3. pers. | bultē | bultēja | bultēs | |||
Pavēles izteiksme: bultē (vsk. 2. pers.), bultējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: bultējot (tag.), bultēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: bultētu
Vajadzības izteiksme: jābultē
Aizdarīt ar bultu (2); atdarīt (ko ar bultu (2) nostiprinātu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nafig bultēt ciet durvis?
- Mūs veda tā - gar malu, skatījās, pavēra durvis, kas bija ciet un bultētas, vai vēl kādu var ievietot.
- Lai tur kā, bet kādēļ " bultēt" ciet durvis no dušas uz ģērbtuvi, vismaz tad, kad šī izteiktā smaka.
- Lai arī bija paredzēts, ka sēde ir atklāta, iekļūt tajā nebija iespējams, jo sēžu zāles durvis aprīkotas ar koda atslēgu un sekretāre uzcītīgi tās " bultēja" ciet.
- Lai arī bija paredzēts, ka sēde ir atklāta, iekļūt tajā nebija iespējams, jo sēžu zāles durvis aprīkotas ar koda atslēgu un sekretāre uzcītīgi tās „ bultēja” ciet.