bukurags
bukurags vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: mūzikaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bukurags | bukuragi |
| Ģen. | bukuraga | bukuragu |
| Dat. | bukuragam | bukuragiem |
| Akuz. | bukuragu | bukuragus |
| Lok. | bukuragā | bukuragos |
Avoti: ML
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- “Agrā bērnībā kļuvu par Druvienas folkloras kopas “ Pērlis” dalībnieci, dziedāju popgrupā “ Bukurags”.
- Alsunga 20. gadsimtā bija pēdējā vieta, kur Latvijā vēl ikdienā valkāja tautas tērpus, kur tika spēlētas dūdas, kokles un bukurags.
- Ikvienam būs iespēja dzirdēt Lizuma folkloras kopas “ Ūdenszāles”, Stāmerienas pagasta Kalnienas sieviešu vokālā ansambļa “ Vēja meitenes”, Stradu pagasta sieviešu vokālā ansambļa “ Pieskāriens”, Tirzas jauktā vokālā ansambļa “ Tirzmalieši”, Gulbenes kultūras centra bērnu popgrupu “ Pipariņi”, “ Pipari”, “ Ledenes”, Lejasciema folkloras kopas “ Smaržo siens”, Stāmerienas pagasta senioru vokālā ansambļa “ Vakarvējš”, Druvienas bērnu popgrupas “ Bukurags”, Daukstu pagasta Staru folkloras kopas “ Līgo”, Līgo pagasta vokāli instrumentālā ansambļa “ Jauns un traks”, kā arī Gulbenes kultūras centra pūtēju orķestra uzstāšanos.
- Alsunga 20. gadsimtā bija pēdējā vieta, kur Latvijā vēl ikdienā valkāja tautas tērpus, kur tika spēlētas dūdas un kokles, arī bukurags.
- Ne tikai sieviešu īpatnējais dziedājums, kas veidojas, teiktajai melodijai saplūstot ar fonā vilktu ē-o skaņu, un krāšņais tērps, bet arī bagātīgās kāzu tradīcijas, dejas kokļu, dūdu un bukuraga pavadībā dažādos svētkos, sava ēdienu virtuve un valodas izloksne.