bukņīt
bukņīt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | bukņīju | bukņījam | bukņīju | bukņījām | bukņīšu | bukņīsim |
| 2. pers. | bukņī | bukņījat | bukņīji | bukņījāt | bukņīsi | bukņīsiet, bukņīsit |
| 3. pers. | bukņī | bukņīja | bukņīs | |||
Pavēles izteiksme: bukņī (vsk. 2. pers.), bukņījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: bukņījot (tag.), bukņīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: bukņītu
Vajadzības izteiksme: jābukņī
Vairākkārt grūst ar roku vai dūri; bokņīt; buknīt.
Stabili vārdu savienojumiBukņīt augšā. Bukņīt kopā.
- Bukņīt augšā frazēma — vairākkārt (kādam) viegli sitot, grūžot, modināt
- Bukņīt kopā frazēma — viegli pagrūžot, dunkājot panākt, ka virzās, novietojas (kopā, ciešāk)
Avoti: LLVV, ViV, LivP
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pa gandrīz noasfaltētajiem ceļiem reizēm garām pabrauc gadu desmitiem bukņīti automobiļi.
- – Vilma, atbrīvojusies pati, sāk bukņīt blakus gulošo karavīru, kurš apbērts vēl vairāk.
- Draudzene bukņīja sabijušos Ilgu.
- – Lauma bukņī Vilmu.
- Atlikušo nakti Johansons pavadīja nemierīgā, trauslā snaudā, ik pēc brīža bukņīdams Šiškinu, kad tas iesāka savu parasto grrrrr-vrrrr-arghgrrrrrrrrrrr.