bugelis
bugelis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bugelis | bugeļi |
| Ģen. | bugeļa | bugeļu |
| Dat. | bugelim | bugeļiem |
| Akuz. | bugeli | bugeļus |
| Lok. | bugelī | bugeļos |
Pacēlājs, slīdoša trose slēpotāju pacelšanai kalnā; pie troses ir piestiprināti āķi vai tureklīši (sēdeklīši).
PiemēriNobrauciens ir aptuveni 20 sekundes, bet pēc tam atkal stāvi pie bugeļa un gaidi, kad uzbrauksi kalnā.
- Nobrauciens ir aptuveni 20 sekundes, bet pēc tam atkal stāvi pie bugeļa un gaidi, kad uzbrauksi kalnā.
- Pirmais bugelis jeb pacēlājs Golgātā uzstādīts 1965. gadā, bet līdz tam slēpot gribētāji kalnā tikuši paši saviem spēkiem.
- Pilsētā sākas kalns (ne jau velti sala saucas Špicbergena), uz kura ir bugelis un diennakti apgaismota kalnu slēpošanas trase.
Avoti: PL
Piemēri valodas korpusos:šeit