buža1
buža sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | buža | bužas |
| Ģen. | bužas | bužu |
| Dat. | bužai | bužām |
| Akuz. | bužu | bužas |
| Lok. | bužā | bužās |
Skaidri, labi nesazdirdams kliedziens, brēka, klaiga.
Avoti: ME, VeAT
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Spīgainā kleitā tērpta jauna buža ar čipsu ģīmīti gražīgā balstiņā lika viņai paiet sānis.
- Vai tu nesāc broģīt, durties, pāri mēram aizrauties ar masturbāciju vai saieties ar šmucīgām bužām.
- Uzvara olimpiādē ir ģimnāzista un fizikas skolotāja Igora BUŽA mērķtiecīga un saskaņota ārpusstundu darba rezultāts.