buņģieris
buņģieris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | buņģieris | buņģieri |
| Ģen. | buņģiera | buņģieru |
| Dat. | buņģierim | buņģieriem |
| Akuz. | buņģieri | buņģierus |
| Lok. | buņģierī | buņģieros |
Bundzinieks.
PiemēriTievais buņģieris trīsreiz nobungoja, un tad atskanēja pēdējā dziesma.
- Tievais buņģieris trīsreiz nobungoja, un tad atskanēja pēdējā dziesma.
- Es – mākslinieks brūnās ādas kedās, gariem, blondiem matiem, šķidru kazbārdiņu – tāds buņģieris.
- Viņus papildināja īsts buņģieris uz īstām bungām, piešķirot skanējumam īpašu dzīvīgumu.
- Grupa kādu gadu vairs nepastāv, jo buņģierim saasinājās dzirdes problēmas.
Avoti: SLG, T
Korpusa piemēri:šeit