breolīns
breolīns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | breolīns | breolīni |
| Ģen. | breolīna | breolīnu |
| Dat. | breolīnam | breolīniem |
| Akuz. | breolīnu | breolīnus |
| Lok. | breolīnā | breolīnos |
Matu ziede, ko lietoja pirms Otrā pasaules kara.
PiemēriEs paņēmu ķemmi un breolīna tūbiņu, piegāju pie skapja un atradu matu laku, ko Itālo lietoja, lai veidotu prezidenta frizūras.
- Es paņēmu ķemmi un breolīna tūbiņu, piegāju pie skapja un atradu matu laku, ko Itālo lietoja, lai veidotu prezidenta frizūras.
- Mazais vīriņš bija uzcirties pa kungu modei — breolīnā zieķētiem matiem ar celiņu galvvidū, garos zīda svārkos, viksētos zābakos, šaurām ūziņām, košu kaklautu un rokā turēja spoži melnu ratenīcu.
- Oho, patrons lietojis breolīnu.
- Viņa iedomājās vīriešus ar breolīnu saziestiem, pavisam gludiem un spīdīgiem matiem, ko vēl jo vairāk izcēla fotogrāfijas brūnais, veclaicīgais matējums.
Avoti: MLVV, T
Korpusa piemēri:šeit