brengs
brengs apvidvārds
1.Brangs.
2.Tāds, kas labi saglabājies; nenovalkāts, vesels.
Avoti: ĒiV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad tēvs slikts , puika dzem , kad māte brenga meitene
- Kad pirmo reizi art ejot , tad arājam jādodot četras olas ēst , tad zirgi visu vasaru būšot brengi
- Esmu tik brengs palicis, ka nudien mani nepazītu, ja tagad satiktos.