bravūra
bravūra sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | bravūra | bravūras |
Ģen. | bravūras | bravūru |
Dat. | bravūrai | bravūrām |
Akuz. | bravūru | bravūras |
Lok. | bravūrā | bravūrās |
Tēlota, ārišķīga drosme, izaicinoša dižošanās.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tiem, kam tas paiet viegli, bravūra tikai aug.
- Arī dumpiniecisko, bravūras pilno jautājumu: vai slikta gaume ir slikta?
- Aiz humora, aiz bravūras bieži vien tiek apslēpts rūgtums.
- Ne garie kažoki, ne pārliekā bravūra mani neinteresēja.
- Bija redzams, ka piedraudēšana ar Helvi Artūra bravūru mazinājusi par daudziem grādiem.