brangums
brangums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | brangums | brangumi |
| Ģen. | branguma | brangumu |
| Dat. | brangumam | brangumiem |
| Akuz. | brangumu | brangumus |
| Lok. | brangumā | brangumos |
Vispārināta īpašība → brangs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet tagad lūkosim, kā tad zivju mazuļi ņēmušies brangumā.
- Apsējuši jostas, sagatavojuši stopus ar bultām, brāļi sēdās tāšu laivā un peldēja iekšā zilajā pilienu brangumā pa saules atstāto taku.
- Viņš stāvēja pašā vīra brangumā , bet viņš likās sava spēka neapzinoties
- Meitas staltais augums tad rādījās visā savā brangumā , kamēr ģīmī paku rētas gandrīz nemaz nebij manāmas