brīvciems
brīvciems vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | brīvciems | brīvciemi |
| Ģen. | brīvciema | brīvciemu |
| Dat. | brīvciemam | brīvciemiem |
| Akuz. | brīvciemu | brīvciemus |
| Lok. | brīvciemā | brīvciemos |
Feodālismā – ciems, kura iedzīvotāji bija brīvi no muižas klaušām un nodevām; Latvijā pazīstamākie bija kuršu ķoniņu brīvciemi.
Avoti: LLVV, MkV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Par kuršu ķoniņiem Rennera hronikā vēstīts, ka tie dzīvojuši brīvciemos un kara laikā vadījuši ciema karavīru vienību.
- Fonā – septiņu Kurzemes brīvciemu nosaukumi ( KALĒJI, ZIEMEĻI, VIESALGI, ĶONIŅI, PLIĶI, DRAGŪNI un SAUSGAĻI).
- 1644. gadā Sasmaka ieguva brīvciema statusu, 1646. gadā tika pabeigta luterāņu baznīcas būve, ko apmaksāja muižas īpašnieks Kristofers fon Hoenastenbergs-Vīgands ( " Hohenastenberg genannt Wigandt").
- Kad Otrā Ziemeļu kara laikā 1655. gadā Krievijas caristes karaspēks ieņēma tagadējo Baltkrievijas teritoriju, hercogiste pasludināja neitralitāti un mežainajā apvidū iepretī zviedru pakļautībā esošajai Krustpilij izveidojās kara bēgļu apmetne, ko tās iemītnieki dēvēja par slobodu ( brīvciemu).
- Ķoniņi bija Kurzemes pamatiedzīvotāji, septiņu brīvciemu ( Ķoniņu, Kalēju, Pliķu, Ziemeļu Turlavas pagastā, Dragūnu Rumbas pagastā, Viesalgu Snēpeles pagastā un Sausgaļu Padures pagastā) iemītnieki, kas kā vasaļi jeb lēņavīri no Livonijas ordeņa saņēma zemi un privilēģijas.