brīnišķīgs
Lietojuma biežums :
brīnišķīgs īpašības vārds
Locīšana
brīnišķīgi apstākļa vārds
1.Neparasti skaists, jauks; tāds, kas ļoti valdzina, sajūsmina.
1.1.Tāds (cilvēks), kam ir cildenas ētiskās īpašības; lielisks.
1.2.Tāds, kas sagādā lielu prieku, labsajūtu; ļoti patīkams.
1.3.formā: apstākļa vārds Ļoti, sevišķi (piemēram, labs, skaists).
2.Tāds, kas izraisa apbrīnu, pārsteidz; tāds, kas neparasti, ļoti spēcīgi ietekmē; izcils, brīnumains.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri