brāzmot
brāzmot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | brāzmoju | brāzmojam | brāzmoju | brāzmojām | brāzmošu | brāzmosim |
| 2. pers. | brāzmo | brāzmojat | brāzmoji | brāzmojāt | brāzmosi | brāzmosiet, brāzmosit |
| 3. pers. | brāzmo | brāzmoja | brāzmos | |||
Pavēles izteiksme: brāzmo (vsk. 2. pers.), brāzmojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: brāzmojot (tag.), brāzmošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: brāzmotu
Vajadzības izteiksme: jābrāzmo
1.Traukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu); brāzties.
2.Izpausties strauji un dedzīgi, ar pēkšņiem uzplūdiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Brāzmoja paass vējš, bet to atsvēra siltā pavasara saule.
- Aiz loga brāzmoja vējš, slapjš sniegs klaudzinājās gar stiklu.
- Poētiskais dumpinieciskums nepāraug revolucionāri brāzmojošā tautas gara pārveides spēkā.
- Mēs viegli un plūstoši ieni-rām brāzmojošā dzīvotprieka mutulī.
- No upes ielejas brāzmoja vēsa, mitra brīze.