borniks
borniks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | borniks | borniki |
| Ģen. | bornika | borniku |
| Dat. | bornikam | bornikiem |
| Akuz. | borniku | bornikus |
| Lok. | bornikā | bornikos |
Bodnieks – veikala īpašnieks, kas pats arī pārdod preces.
Avoti: LivP